Viss seksuālais juceklis – no pornogrāfijas caur kontracepciju līdz nedzimušu bērnu nogalināšanai – ir milzīgu ienākumu avots noteiktām biznesa aprindām.
Reklāmas pasaulē
Loģiski, ka uzņēmumi, kas ražo kontracepcijas līdzekļus, daļu no saviem ienākumiem tērē kontracepcijas reklāmai. Viņiem tas vienkārši atmaksājas! Ja pastāvētu morāla kārtība, šis bizness bankrotētu, jo neviens nelietotu kontracepciju. Tāpēc kontracepcijas veicināšanā iesaistīto personu mērķis ir cīnīties pret visiem, kas ienes morālo kārtību. Kontrcepcijas mākslīgās regulēšanas atbalstītājiem lielākie ienaidnieki ir Katoļu baznīca un stabila ģimene. Tāpēc viņi nikni un ar visiem līdzekļiem uzbrūk šīm kopienām. Šķiet, ka kontracepcijas līdzekļu ražotājiem ir atļauts melot, izsmiet un pat nogalināt nedzimušos bērnus, lai aizstāvētu savu lielo biznesu. Viņi it kā reklamē brīnumus. Viņu mārketinga saukļus var apkopot dažos teikumos: “Cilvēk, neraizējies! Ja izmantosi mūsu līdzekļus, visas problēmas izzudīs. Cik tas ir viegli un vienkārši! Mēs vēlamies tavu labumu, notici mums. Cilvēki, kas atbalsta dabiskās metodes, liks tev uztraukties, kaut ko mērīt un novērot. Tas ir ļoti sarežģīti un nepavisam nav droši. Netici viņiem, jo viņi vēlas tevi apkrāpt” [starp citu, interesanti, ar kādu mērķi – mana J.P. piezīme] utt. Un tas, kurš spriež loģiski, lai brīdi padomā… Šeit neko nevajag izskaidrot.
Rūgtie kontracepcijas augļi
Laulātie, kuri lieto kontracepciju, iznīcina savstarpējo mīlestību un rada lielas ciešanas Dievam. Atrodoties nāvīgā grēka stāvoklī, viņi tiek ļauno spēku manipulēti. Turklāt viņi kaitē savai veselībai. Jāatceras, ka hormonālā kontracepcija ir viens no galvenajiem faktoriem, kas izraisa krūts, dzemdes kakla, aknu vēzi un daudzas citas slimības. Kontracepcijas pieejai nevar atrast pozitīvus argumentus. (Uzmanību: Es nerunāju par ārstēšanu, kas kā blakus efekts rada neauglību. Es runāju par darbību, kuras mērķis ir panākt neauglību, lai jebkurā laikā varētu nodarboties ar seksu bez kādām sekām.) Jebkurā dzīves situācijā kontracepcija nav laba, tāpēc tās augļiem ir jābūt sliktiem.
To labi zina kontracepcijas reklāmas veidotāji un tāpēc cenšas, balstoties uz sajūtām un patiesām cilvēku traģēdijām, konstruēt un publiskot ārkārtējas situācijas, kurās kontracepcija parādās kā, tā saucamais, “mazākais ļaunums”. Tādējādi šī globālā biznesa pakalpojumu tirgotāji daudzkārt iepazīstina ar tādiem piemēriem kā: iereibis vīrs nežēlīgi izvaro sievu, un labāk lai viņa paliek neauglīga nekā dzemdē kārtējo bērnu, nespējot nodrošināt viņam dzīves pamatvajadzības. Skaidrs piemērs. Un tomēr ievērosim, ka vīrs starp citu neizvarotu savu sievu (un varbūt nedzertu), ja dzimumdzīve būtu svēta un nevis nopērkama prece, kā to vēlas kontracepcijas līdzekļu ražotāji. Šeit atklājas to cilvēku nepatikšanas, kas reklamē šo pasākumu: viņi piedāvā metodes, kā kontrolēt un novērst patoloģiju, tās metodes, kas virza šo patoloģiju. Turklāt viņi veicina attieksmi, kas vienkārši ir šīs patoloģijas avots. Ir skaidri redzams, kas viņiem patiesībā rūp un cik „sirsnīgas” ir viņu rūpes par „cilvēces labumu”.
Izmantosim veselo prātu!
Lielākais drauds kontracepcijas biznesam ir cilvēku izmantotais veselais saprāts, balstoties uz ticamām zināšanām. Ko tad dara kontracepcijas reklāmas speciālisti? Viņi vilto zināšanas un skaļi (un viņi tiek uzklausīti, jo viņiem ir līdzekļi tam) kliedz: “Tas ir acīmredzami, šeit pat nav jādomā, katrs, kurš domā savādāk, ir muļķis, muļķis no viduslaikiem, jukušais. Tikai mums ir taisnība”.
Pēc nacistu propagandista, Gēbela un citu manipulācijas speciālistu principa, atkārtojot melus 100 reizes tie klausītājam kļūst par patiesību. Kontracepcijas reklāmdevēji vienkārši melo par iespējamo dabisko metožu neefektivitāti.
Kontracepcijas aizstāvju pamatiebildumi pret dabiskām metodēm ir frāze: “Nevar nodarboties ar seksu, kad gribas, bet kad var, tad negribas”, tādējādi apsūdzot spontānuma trūkumā un nepārvaramās grūtībās, atsakoties no seksa.
Tikmēr cilvēka rīcība tieši balstās uz to, ka viņš var un viņam vajadzētu savu rīcību pakļaut saprāta un gribas kontrolei. Divu cilvēku dzimumakta novešana līdz jēdzieniem “gribu” vai “negribu” ir primitīvisms, kas cilvēka seksuālo aktivitāti pielīdzina fizioloģisko vajadzību apmierināšanas līmenim. Katram normālam cilvēkam, pat ļoti izsalkušam, vajadzētu restorānā gaidīt viesmīli (pat tad, kad viņš kavējas), nevis “spontāni” mesties uz kāda šķīvja pie blakus galdiņa. Ikvienam normālam cilvēkam vajadzētu spēt kontrolēt savu spontāno reakciju, ja veselais saprāts to prasa. Tas viss ir pašsaprotami. Kāpēc gan katram normālam cilvēkam nevajadzētu spēt kontrolēt mudinošo vēlmi pēc dzimumakta, kad viņa veselais saprāts no tā attur? Tieši šīs prasmes trūkums ir iemesls daudzām nelaimēm ģimenēs un ne tikai. Tieši šī spēja virza, cita starpā, kontracepcijas biznesu, tāpēc viņi mēģina to izsmiet, apsūdzēt par “spontanitātes trūkumu”. Izmantosim veselo saprātu, lai veidotu savus spriedumus, un nepieņemsim bez kritiski tukšus propagandas saukļus.
Ja dzimumakts ir patiesi dziļa tikšanās, divu cilvēku svētums, šī tikšanās ir jāplāno un jāsagatavo. Ja pat tik ikdienišķā jautājumā kā pārtika civilizētam cilvēkam rūp noteiktu normu ievērošanu, tad visintīmākajā jomā, kas ir divu cilvēku dzimumdzīve, visam ir jābūt kā pagadās? Es domāju, ka ikviens spēj saskatīt atšķirību starp bigosa (mednieku sautējums – poļu ēdiens) apēšanu stacijas bufetē un Ziemassvētku vakariņām ģimenes mājā. Tāda pati atšķirība rodas starp dzimumaktu, atbrīvojot “spontāno” seksuālo spriedzi, un laulības svētumu rūpīgi sagatavotā vidē un atmosfērā (ieskaitot garīgo, tik svarīgu īpaši sievietei).
Visbeidzot pēdējā problēma. Dabiskās metodes prasa spēju atteikties no dzimumakta uz vairākām vai pat desmit dienām, ko pretinieki uzskata par neiespējamu (viņiem), neveselīgu, neirogēnu un pat domājams pretēju dabai, traucējot mieru laulībā. Tā vietā, lai apspriestu šos absurdos uzskatus, es citēšu kādu stāstu.
“Mans vīrs sāka pret mani izturēties savādāk”
Pirms daudziem gadiem Poliju apmeklēja horvāte Eljka Ivkoviča, kuras vecāki bija Pontifikālās ģimenes padomes locekļi. Viņa ieradās lasīt lekcijas sava tēva vārdā, kuru toreizējās komunistiskās Dienvidslāvijas varas iestādes “principa pēc” nelaida uz ārzemēm. Eljka pastāstīja, kā viņa brīvdienās pie jūras iepazinās ar vienu itāļu sievieti. Viņa uzreiz pieķērās un sāka stāstīt savas dzīves stāstu. Vispirms tika ieņemts bērns, pēc tam kāzas, lieliska karjera viņai un vīram un lēmums, ka vairāk nebūs bērnu. Lai īstenotu šo plānu, laulātie ķērās pie hormonālās kontracepcijas. Tā darbojās – neviens bērns netika ieņemts. Tomēr laulībā kaut kas sāka bojāties. Sākotnēji viņi šo faktu pilnībā nesaistīja ar kontracepciju. Kad sievietes veselība krietni pasliktinājās, ārsts ieteica pārtraukt lietot kontracepciju. Laulātie sāka meklēt “kaut ko veselīgāku” un atrada Bilingsa metodi. (Ņemiet vērā, ka viņi to darīja bez cēliem motīviem, tikai tāpēc, lai vairs nebūtu bērnu, kurus – kā viņi uzskatīja – viņiem nevajadzētu būt) Itāliete, runājot par šo metodi, sauca: “Cik lieliska metode!” Un beigās viņa ar sajūsmu teica: “Iedomājieties, es esmu atkal stāvoklī!” Eljka, kura pati mācīja dabiskās metodes, precīzi zināja, kāds mehānisms darbojās, bet – kā mēdz teikt – “izlikās par muļķi” un teica: “Ko tu man stāsti! Tu negribēji palikt stāvoklī un tagad esi! Es pat negribu dzirdēt par šo metodi. Tā ir bezjēdzīga”. Itāliete atbildēja: “Tu neko nesaproti: kopš mēs sākām izmantot šo metodi, mans vīrs sāka izturēties pret mani savādāk. Viņš mani tagad ciena. Iedomājies, mēs esam atkal iemīlējušies kā agrāk! Un mēs gribējām, lai mūsu jaunās mīlestības auglis būtu vēl viens bērns”.
Šī nav pasaka, ne brīnums – tas ir ļoti vienkāršs mehānisms, kura darbību es varētu apstiprināt ar daudziem līdzīgiem piemēriem. Vīram vienkārši bija neauglīga sieva, ko var “izmantot” katru dienu. Tāpēc viņa lietoja šīs tabletes. Un nav svarīgi, kādus vārdus vīrs izmantoja, lai attaisnotu to situāciju, vai pat tas, ka sieva teica, ka viņa tā vēlas. Neatkarīgi no tā, vai viņiem ir bieži vai reti dzimumakti, tam nav lielas nozīmes. Svarīgi ir tas, ka viņa vienmēr “bija gatava” pēc vīra aicinājuma. Un tagad vīrs piekrita izmantot Bilingsa metodi. Kādu dienu viņš izdomā, ka grib dzimumaktu, un viņa sieva atbild: “Šodien ir pirmā ovulācijas diena, kas nozīmē auglību”. “Hm, tā nebija daudzus gadus”. Viņi neplāno bērnu. Grūti, ir jāpagaida. Nākamajā dienā otrā ovulācijas diena. Nākošajā trešā. Un tas notiek, piemēram, piecas dienas gļotu izdalīšanās laikā un trīs dienas pēc to beigšanās. Jau pirmajā ciklā vīrs, kurš nav iemācīts gaidīt, redzēs, cik viņa sieva ir pievilcīga. Tieši tāpēc viņš to redzēs, jo viņam jāgaida. Kontracepcija nedod šo iespēju. Tad cilvēki ir pārsteigti, ka viņi viens otram apnīk, un beigās kāds trešais, kāds ārpus laulības, šķiet pievilcīgāks.
Ko tad darīt?
Tas viss ir vienkārši un loģiski. Tomēr, ja kāds nevēlas izmantot veselo saprātu, viņš to neizmantos – un tam nav risinājuma. Reklamējot jauniešu kontracepciju (dažreiz aizbildinoties ar aizsardzību pret AIDS), vairāk vai mazāk tiek teikts šādā veidā: “Tev patīk risks, tev patīk bīstamas situācijas, tev patīk kontakts ar gadījuma partneriem – uzvelc prezervatīvu, tas atrisinās tavu problēmu”. To var pārfrāzēt šādi: “Tev patīk risks, tev patīk bīstamas situācijas, tev patīk šķērsot ceļu starp ātruma pārsniedzošām mašīnām, uzvelc ķiveri – tas atrisinās tavu problēmu”. Cilvēces reālās problēmas netiks atrisinātas, domāšanas vietā cilvēkiem iedodot “brīnumainu tableti” vai “ķiveri”. Šis ir ceļš uz iznīcību.
Nepieciešams nosacījums ir saprāta un gribas vai radošo īpašību izmantošana. Tikai cilvēka saprāta un gribas spēks var patiesi atrisināt cilvēku problēmas.
Ko tad darīt? Svētā Māte Terēze no Kalkutas, atbildot uz žurnālista jautājumu, kā rīkoties, lai mainītu šo pasauli, atbildēja: “Es mainīšu sevi, un jūs mainīsit sevi”. Tātad ir jāsāk ar sevi, un tas nozīmē, ka ir jāuzņemas sevis audzināšanas centieni visa mūža garumā, kas rada paškontroli un patiesu brīvību. Tikai tad, kad es “piederu” sev, es varu būt brīnišķīga dāvana izvēlētajam cilvēkam, un tikai tad es varu patiesi mīlēt. Ir jābūt sardzē, pastāvīgi kritiski izmantojiet prātu un pilnveidojot gribu, lai neļautu sevi apmānīt vai maldināt. Šajā nolūkā pastāvīgi jāmeklē patiesība, kas mūs darīs brīvus, kā arī tās Avots. Ir jāpārvar kārdinājums sevi nostādīt augstāk par dabas likumiem, tātad augstāk par to Radītāju. Ir jābūt pazemīgam, lai varētu smelt no īstā Avota, jo, lai dzertu no avota, ir jānometas ceļos un jānoliec galvas. Lai tā notiek!