Kāpēc tu esi bēdīgs un satraukts? Atdod Man savas rūpes, un viss būs kārtībā. Patiesi Es jums saku, ka katrs patiesas, aklas, pilnīgas atdošanās akts Man nesīs augļus, pēc kā jūs ilgojaties, un atrisinās visas jūsu grūtības.
Pilnīga paļāvība Man nenozīmē būt sarūgtinātam, nemierīgam un izmisušam, piedāvājot Man savu satraukto lūgšanu, lai Es sekotu tev un pieņemtu tavu nemieru kā lūgšanu.
Pilnīga paļāvība Man nozīmē mierīgi aizvērt dvēseles acis, attālināt nemierīgās domas un tā vietā, lai domātu par savām rūpēm un sāpēm, ļauj Man parūpēties. Vienkārši saki: “Jēzu, parūpējies Tu par to”.
Satraukums, nervozitāte, domāšana par notikuma sekām ir pret, noteikti pret, paļaušanos uz Mani. Tas ir tāpat kā ar bērniem, kuri vēlas, lai viņu mātes rūpētos par viņu vajadzībām, bet tādā veidā, kādā viņi vēlas: un ar savām kaprīzēm un bērnišķīgajām idejām viņi kavē viņas darbu.
Aizver acis un ej ar Manas žēlastības plūsmu. Aizver acis un nepārdomā savu pašreizējo brīdi, un novērs skatienu no nākotnes kā no kārdinājuma; atpūties Manī, uzticies Manai labestībai, un zvēru pie savas mīlestības, ka, ja Tu nāksi ar attieksmi: “Jēzu, parūpējies Tu par to”, es tiešām to darīšu tavā labā, Es tevi mierināšu, atbrīvošu un vadīšu. Un, kad Man būs jāved tevi pa citu ceļu nekā to, kuru tu ieplānoji, Es būšu tavs ceļvedis, es ņemšu tevi uz rokām un pārvedīšu kā māte guļošu bērnu otrā krastā. Tā ir tava racionalitāte, argumentācija, satraukums un vēlme par katru cenu rūpēties par to, kas nomāc, kas ieved apjukumā un ir sāpju iemesls. Cik daudz Es varu darīt gan garīgajos, gan materiālajos jautājumos, kad dvēsele griežas pie Manis, skatās uz Mani, sakot Man: “Jēzu, parūpējies Tu par to”, aizver acis un atpūšas.
Tu nesaņem daudz žēlastību, kad raizējies. Tu saņem neskaitāmas žēlastības, kad tava lūgšana ir pilnīga uzticēšanās un atdošanās Man. Sāpēs un ciešanās tu lūdz, lai Es rīkotos, bet tā, kā tu to gribi… Tu nevērsies pie Manis, bet tikai vēlies, lai es pielāgotos tavām vajadzībām un plāniem. Tu esi kā slims cilvēks, kurš nelūdz ārstam izārstēt, bet saka viņam, kādai jābūt ārstēšanai.
Neesi tāds, bet lūdzies tā, kā Es jūs iemācīju Tēvs mūsu lūgšanā: “svētīts, lai top Tavs vārds”, kas nozīmē, esi pagodināts, slavēts šajā manā vajadzībā; “lai atnāk Tava valstība”, kas nozīmē, lai viss, kas notiek veicina Tavas valstības veidošanos mūsos un pasaulē; “Tavs prāts, lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes”, kas nozīmē, Tu ienāc un darbojies šajā manā vajadzība, tā kā Tavuprāt būs labāk manai mūžīgajai un laicīgajai dzīvei. Ja man patiesi teiksi: “Tavs prāts, lai notiek” tas ir, it kā tu teiktu: “Jēzu, parūpējies Tu par to”, Es iejaukšos ar visu savu spēku un atrisināšu vissarežģītākās situācijas. Skat, vai jūs redzat, ka jūsu slimība pasliktinās, nevis uzlabojas? Nekļūsti nemierīgs, aizver acis un ar uzticēšanos saki: “lai notiek Tavs prāts, Jēzu parūpējies Tu par to”. Es atkārtoju, Es parūpēšos, iejaukšos kā ārsts un pat darīšu brīnumu, ja tas ir nepieciešams. Vai pacientam kļūst sliktāk? Nebaidies, aizver acis un saki: “Jēzu, parūpējies Tu par to”. Es tev vēlreiz saku, Es patiešām parūpēšos, un nav nevienas zāles, kas būtu spēcīgākas par Manu mīlošo iejaukšanos. Es parūpēšos tikai tad, kad aizvērsi acis. Tu esi nenogurstošs, vēlies visu novērtēt pats, visu pārdomāt pats; tu paļaujies uz cilvēciskiem spēkiem vai, vēl ļaunāk, uz cilvēku, ticot viņa palīdzībai. Un tas kavē Manu darbību. Ak, cik ļoti Es ilgojos pēc tavas atdošanās, lai Es varētu tevi svētīt, un kādas skumjas Man rada, redzot tevi satrauktu! Tas ir tas, pēc kā tiecas sātans: lai tu būtu nemierīgs, lai novērstos no Manas darbības un ļautos cilvēku centieniem.
Tā vietā uzticieties tikai Man, atpūtieties Manī, paļaujieties uz Mani visā. Es daru brīnumus proporcionāli tavai pilnīgai paļāvībai uz Mani un atraisīšanos no savām domām. Es izkaisīšu žēlastības dārgumus, kad esi pilnīgi nabags. Kad tev ir savi resursi, pat nelielā mērā, vai arī, ja tu tos meklē, tu esi parastajā dimensijā un seko zemes, dabiskajai notikumu gaitai, kurā bieži iejaucas sātans. Nekad domātājs vai filozofs nav izdarījis nevienu brīnumu, pat ne svēto vidū; dievišķu darbu dara tikai tas, kurš paļaujas uz Dievu.
Kad redzi, ka lietas kļūst sarežģītas, saki ar aizvērtām dvēseles acīm: “Jēzu, parūpējies Tu par to.” Atraujies no sevis, jo tavs prāts ir saspringts… Ir grūti redzēt ļaunu, bet uzticies Man un ļauj prātam atrauties no domām. Dari to visās grūtībās; visi tā dariet, un jūs redzēsit lielas lietas un klusus brīnumus. Es zvēru jums pie Savas mīlestības.