Galvenais 1968. gada seksuālās revolūcijas izteikums bija sauklis: „sex, drugs and rock’n’roll”. Jaunieši, kurus manipulēja Marksa un Engelsa materiālistiskā ideoloģija, demonstrēja savu sacelšanos pret kristīgo morāli Amerikas un Eiropas metropolēs un universitātēs.
Marksistu ideologi šajā jauniešu sacelšanās laikā sāka kristīgo vērtību sistēmas pilnīgas likvidēšanas procesu. Viņi ticēja, ka cilvēkam nav nemirstīgas dvēseles. Viņi reducēja cilvēku līdz dzīvniekam un dvēseli līdz instinktiem. Tā rakstīja Andrē Bretons, viens no šīs revolūcijas autoriem: “Uzbrukums kristiešu civilizācijai jāveic iespaidīgā veidā, lai beidzot tiktu galā ar tādiem jēdzieniem kā grēks, pirmatnējais grēks un pestījošā mīlestība, un tas jāaizstāj ar vīrieša un sievietes dievišķo tuvību. Morāle, kuras pamatā ir baudas primitivitāte, drīz atbrīvosies no visas šīs nicinošās ciešanu un bijības morāles, kas iet roku rokā ar imperiālismu un Baznīcu” (“Radici Cristiane”, 34/2008). Herberts Markuss (1898–1979), 1968. gada revolūcijas guru, izveidoja Marksa un Freida uzskatu sintēzi. Viņš apgalvoja, ka viss pasaules ļaunums nāk no kristīgās vērtību sistēmas. Tāpēc tā ir pilnībā jānoraida, jo tā bloķē cilvēku dziņas. Tā vietā ir jārada jauna morāle, brīva no visiem ierobežojumiem, lai cilvēks varētu būt pats. Markuss uzskatīja seksuālo baudu par vislielāko vērtību, un dziņas par faktoru, kas rada jaunu civilizāciju. Viņam brīvība bija netraucēta seksuālo vēlmju apmierināšana, viņš uzskatīja par represiju uzņemties atbildību par citiem, un bērnu uzskatīja par seksuālas baudas nevēlamu produktu.
Šī ateistiskā ideoloģija, kas iegūta no marksistiskās Frankfurtes skolas, mūsdienās ir kļuvusi par slēptu ideoloģiskās diktatūras un politkorektuma formu universitāšu aprindās un masu medijos. Tās sekotāji iesaka mācīt pēc iespējas jaunākiem bērniem par seksu un homoseksualitāti, iznīcinot skolas un skolotāja autoritāti. Viņi cenšas iznīcināt nāciju kristīgo identitāti un tāpēc atbalsta musulmaņu emigrāciju uz Eiropu. Viņi popularizē kontracepcijas līdzekļus, abortus, homoseksuālu laulību, šķiršanos un visu, kas iznīcina laulību un ģimeni.
Drausmīgie seksuālās revolūcijas augļi
Mūsdienu marksistu kultūras revolūcija ir bīstamāka nekā PSRS laikos, jo tā notiek tādā veidā, lai mēs par to nezinātu. Ateizāciju veic ar demoralizācijas palīdzību. Tās mērķis ir “atbrīvot” cilvēkus no visām kristiešu ētikas normām. Tā ir “antikultūras” popularizēšana, kurai raksturīgs hedonisma kults, totāls egoisms, cilvēka padarīšana par priekšmetu, reducējot viņu līdz pārošanās dzīvnieka lomai.
Šādi manipulēts, noniecināts un paverdzināts cilvēks sniedzas pēc pornogrāfijas un neierobežota seksa, kā arī narkotikām un alkohola. Tādā veidā viņš vēlas apklusināt savu iekšējo sirdsapziņu, eksistenciālo tukšumu, eksistences bezjēdzību un ilgas pēc tīras mīlestības.
- gadā sāktā seksuālā revolūcija šodien dod savu nāvējošo ražu.
Biedējošs ir Amerikas studentu tēla piemērs, kas ir kreisās ideoloģijas apžilbināti, kuri pūļos brīvdienās dodas uz pludmali, lai visu nedēļu veltītu narkotisko vielu lietošanai, alkohola dzeršanai un seksuālām orģijām. Viņi izturas pret seksu kā pret hamburgera ēšanu… Seksam šeit tiek atņemta visa garīgumā dimensija, jo netiek uzskatīts, ka cilvēkam ir nemirstīga dvēsele. Netic, ka ir Dievs, kas ir vienīgais mīlestības avots. Tiek noraidīta kristīgā mācība, kas māca, ka dzimumdzīve ir rezervēta tikai sievietēm un vīriešiem, kuri ir noslēguši sakramentālu laulību. Tie, kur ir marksisma ideoloģijas apžilbināti, pornogrāfisko seksu uzskata par uzvedības normu. Viņi dzīvo ar gadījuma partneriem tikai tāpēc, ka tas viņiem sniedz īslaicīgu juteklisko baudu. Viņi ir zaudējuši kauna sajūtu, vēl vairāk, viņi lepojas ar kārtējo seksuālo ieguvumu… Tas ir drausmīgs pilnīgas dehumanizācijas un dzīvnieciskošanās tēls.
Šāda veida noniecinātiem cilvēkiem vīrišķība tiek saprasta kā spēja iegūt vairāk seksuālu priekšmetu, nevis kā spēja kontrolēt savas dziņas un egoismu, kā arī spēja aizstāvēt sievieti un ģimeni. Seksuālās revolūcijas augļi ir biedējoši. Tajā sekss tiek atdalīts no garīgās sfēras un mīlestības, un šķīstība un jaunavība tiek uzskatīta par kauna iemeslu. Noraidot morāles normas, kuras Radītājs mums ir devis, cilvēks kļūst par zvēru, kuru paverdzina sātans, bez atbildības un mīlestības, bez cieņas pret citu cilvēku, uzskatot, ka nedzimušu bērnu nogalināšana ir cilvēktiesības. Tādā veidā cilvēkos, kas dzīvo pēc marksistiskā cilvēka un ģimenes redzējuma, tiek iznīcināta viņu cilvēcība.
Palīdzības ceļi
Nešķīstības grēki ne tikai posta cilvēku, bet arī rada briesmīgas ciešanas Kristum, kurš ir savienots ar mūsu cilvēcību. Šie grēki padziļina egoismu un ved pie mūžīgās pazušanas drausmīgās realitātes. Fatimas Dievmāte mums to atgādināja. Marija teica Svētajai Jacintai, ka grēki, kas visvairāk cilvēkus noved uz elli, ir nešķīstības grēki. Kungs Jēzus šajā ziņā neatstāj mums nekādas ilūzijas: „Vai jūs nezināt, ka netaisnīgie debesvalstību neiemantos? Nepievilieties! Ne netikļi, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne baudkārīgie, ne vīriešu apgānītāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji debesvalstību neiemantos” (1Kor 6, 9-10).
Vienā no mistiskajām vīzijām Dieva kalpone Rozālija Celakuvna redzēja Jēzus miesu ar pātagas brūcēm, no kurām asinis plūda straumēm. Viņa dzirdēja Jēzus vārdus: “Skaties, bērns, cik lielu aizvainojumu un sāpes man rada nešķīstības grēki, (bērnu) slepkavība un briesmīgs naids. Es vairs nespēju izturēt šo apvainojumu un aizvainojumu, ko man nodara nešķīsti grēki. Ja Polija garīgi neatdzims, neatteiksies no saviem grēkiem, tā pazudīs. Tikai pilnīga garīga atmoda un atdošanās Manai Sirdij var glābt ne tikai Poliju, bet arī citas tautas no pilnīgas iznīcības”.
Kamēr cilvēks dzīvo uz zemes, viņam ir iespēja atgriezties pie Dieva, kura žēlsirdība sarauj visas ļaunuma važas, piedod visus grēkus un dod cilvēkam jaunu dzīvi brīvībā un mīlestībā. Kungs Jēzus aicina ikvienu tikties ar Viņu gandarīšanas sakramentā. Mudina, sakot: “Tur notiek vislielākie brīnumi, kuri nepārtraukti atkārtojas. Lai sameklētu šos brīnumus, nevajag doties tālos ceļojumos, ne arī izdarīt kādas ārējus rituālus – vajag tikai ticībā mesties pie Mana vietnieka kājām un pastāstīt viņam par savu nelaimi, un Dieva žēlsirdības brīnums notiks visā pilnībā. Ja dvēsele būtu pat kā trūdošs līķis un, pēc cilvēku saprašanas, augšāmcelšanās nav iespējama, un viss jau ir zaudēts – tas nav tā pēc Dieva prāta, Dieva žēlsirdības brīnums pilnīgi atdzīvina šādas dvēseles. Ak, nelaimīgie, kuri neizmanto šo Dieva žēlsirdības brīnumu! Veltīgi sauksiet – būs jau par vēlu […]; Mani iepriecina tās dvēseles, kuras nāk pie manas žēlsirdības. Tādām dvēselēm Es dodu vairāk žēlastību, nekā viņas vēlas. Es nevaru sodīt, pat ja tas būtu vislielākais grēcinieks, ja viņš nāk pie manas līdzjūtības, taisnoju viņu savā neizmērojamajā un bezgalīgajā žēlsirdībā. Uzraksti: “Pirms Es nākšu kā Taisnais Tiesnesis, Es atveru līdz galam savas žēlsirdības durvis” (Dienasgrāmata 1448; 1146).