Pamatskolā un vidusskolā es sāku grēkot pret šķīstību un lietot marihuānu. Sākumā masturbāciju neuzskatīju par grēku. Es domāju, ka nevienam neko ļaunu nedaru, tāpēc man nav pamata atzīties. Jaunībā es kalpoju kā altārzēns, bet ātri aizgāju no Dieva. Es atteicos no lūgšanas un ticības prakses un pārstāju apmeklēt baznīcu. Porno, masturbācija, sekss, marihuāna – tā bija mana dzīve…
Studiju laikā es lēnām sāku saprast, ka vissvarīgākā lieta dzīvē ir mīlestība. Man tās pietrūka, jutos nelaimīgs un vientuļš. Lēnām man ienāca prātā doma, ka varbūt man vajadzētu dzīvot šķīstam. Tomēr šīs domas un vēlmes es vispār nesaistīju ar Dievu.
Kādu dienu jūnijā es pamodos no rīta ar dzīves grēku smagumu sirdī. Man bija grūti izkāpt no gultas. Manu dvēseli saspieda visa ļaunuma bagāža, kurā es tajā laikā dzīvoju. Es sāku nožēlot un nožēlot. Raudādams sāku atvainoties saviem mīļajiem par visu viņiem nodarīto kaitējumu. Tomēr tas man nesniedza atvieglojumu. Tad es sapratu, ka joprojām ir kāds, kuram neesmu atvainojies – Dievs.
Es esmu atzinies savos grēkos
Pēc gadiem ilgas prombūtnes no baznīcas un sakramentu nepieņemšanas es beidzot devos uz grēksūdzi. Pirmo reizi mūžā es atzinu savus nešķīstības grēkus. Pēc atzīšanās vainas nasta pilnībā pazuda. Svētās Mises laikā priesteris lasīja līdzību par pazudušo avi: Gans paņem šo vienu avi uz pleciem un atved atpakaļ aitu novietnē. Prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, ir lielāks nekā 99 taisnajiem. Tā bija līdzība par mani. Šī diena bija Jēzus Sirds svētki.
No šīs dienas sākās manas atgriešanās process. Esmu atgriezies pie Dieva, pie baznīcas, pie sakramentiem un lūgšanām. Mana vecvecmāmiņa Marija. Es domāju, ka esmu viņai parādā savu atgriešanos. Kopš tā laika es sāku iepazīt katoļu ticību un Rakstus. Es arī sāku cīņu par šķīstību. Diemžēl šķīsts paliku tikai dažus mēnešus. Dēmons atgriezās manas sirds tīrajā mājā kopā ar septiņiem sliktākajiem… Pornogrāfijas ieradums, masturbācija, vienas attiecības, tad citas – abas dzimumgrēku aptraipītas. Prostitūtas, citas attiecības, vairāk nešķīstības grēku… Neskatoties uz maniem centieniem, lūgšanām, gavēni, atzīšanos un pielūgsmi, es nevarēju no tām izkļūt. Tikmēr mani piemeklēja nopietnas slimības. Mana dzīve, plāni un sapņi sabruka. Toreiz es daudz klausījos Kungu Jēzu, bet nepaklausīju Viņam. Uz smiltīm uzcelta māja sabruka.
Pompejas Novena
Kādu laiku vēlāk es iepazinos ar Pompejas Novenu, kas sastāv no trīs rožukroņa daļu lūgšanas katru dienu 54 dienas. Es lūdzu Novenu par veselību un šķīstību – bet bez iespaidīgām sekām. Pēc kāda laika, kad mani atkal pārņēma dzīves problēmas, es atgriezos pie šīs lūgšanas. Pirmā Novena bija paredzēta aicinājuma izšķiršanai, otrā – paklausībai Dieva gribai. Lēnām sāka notikt klusi brīnumi, un mana ticība pieauga.
Pašlaik es lūdzu trešo Pompejas Novenu. Šoreiz es lūdzu par sirds tīrību. Papildus Novenas skaitīšanai es arī sāku katru dienu apmeklēt Svēto Misi un lasīt Svētos Rakstus Es arī ierobežoju interneta lietošanu. Es sapratu, ka lielākais manas dzīves problēmu, ciešanu un nelaimju avots nav slimības. Tie ir grēki, īpaši manas seksuālās atkarības. Un es nonācu pie secinājuma, ka līdz brīdim, kamēr no tiem neatsakos, nav iespējams uzcelt māju uz klints, nav iespējams veidot laimi, laicīgu un mūžīgu.
Svētceļojums uz Medžugorji
Reizi satiku kaimiņieni. Viņa tika nosaukta svētītās Karolīnas Kózkas vārdā – Šķīsto siržu kustības patrones vārdā. Viņa man teica, ka nesen bija Medžugorjē un ka man tur jādodas. Es viņai teicu, ka par to jau sen sapņoju, bet man nav naudas. Kaimiņiene man teica, ka ir svarīgi, lai būtu vēlēšanās. Nākamajā dienā es sociālajā tīklā atradu informāciju, ka Šķīsto Siržu kustība organizē svētceļojumu uz Medžugorji. Es tikko uzrakstīju komentāru: “Būtu jauki aizbraukt, bet man, iespējams, būtu jāmeklē sponsors.” Nākamajā dienā svešiniece Karolīna (!) No Polijas otra gala man atsūtīja ziņu. Viņa rakstīja, ka, ja man nebūs naudas, viņa to aizdos vai pat iedos, lai es vienkārši dotos šajā svētceļojumā! Sākumā es atteicos, jo tas man bija neērts piedāvājums, bet galu galā piekritu. Jautāju organizatoriem, vai vēl ir brīva vieta. Izrādījās – pēdējā! Un tiešām, šī nepazīstamā Karolīna man atsūtīja naudu ceļojumam, mana ģimene ieguldīja nedaudz vairāk. Un es aizbraucu!
Tie bija manas dzīves skaistākie mirkļi. Medžugorjes Dievmāte aicināja mani pie sevis, lai atjaunotu savu uzticību viņai un kopā ar ŠSK lūgtu par sirds šķīstību, liekot manā dzīvē divas Karolīnas, lai gan es domāju, ka trīs – ieskaitot Sv. Karolina Kózka – tīrības patronesi. Garīgā cīņa ir sākusies nopietni.
Dievmāte man deva līdzekļus – piecus akmeņus, pateicoties kuriem Dāvids uzvarēja Goliātu un pateicoties kuriem es varu stāties pretī dzīves ļaunumam. Šeit tie ir:
- Pirmais akmens ir EUHARISTIJA. Svētā Mise ja iespējams katru dienu.
- Otrs akmens ir GRĒKSŪDZE. Vismaz reizi mēnesī.
- Trešais akmens ir SVĒTIE RAKSTI. Katru dienu izlasiet un pārdomājiet vismaz īsu fragmentu.
- Ceturtais akmens ir GAVĒNIS. Ja iespējams, ar maizi un ūdeni trešdienās un piektdienās. Slimie gavēni var pārvērst lūgšanā.
- Piektais akmens ir LŪGŠANA. Dienas rožukronis, vismaz trīs daļas.
Es pametu Medžugorji ar lēmumu izmantot visus piecus akmeņus, un es ticu, ka varēšu pilnībā cīnīties par šķīstu un laimīgu dzīvi saskaņā ar Dieva gribu.
Jakubs, 29 gadi