† Es atdevu vairāk nekā Manu Miesu, lai glābtu Manus bērnus. Es atdevu Manu augšāmcelšanos Euharistijā (Pamācības vārds, 69).
Mēs piedāvājam sarunu fragmentus starp Ščečinas mistiķi Alīciju Lenčevsku un Kungu Jēzu.
Ar Alīcijas starpniecību Dievs katram no mums vēsta, ka tikai Viņā mums ir dzīvība.
† Mana žēlsirdīgā mīlestība ir bezgalīgi lielāka par ļaunumu, kas jebkad pastāvēja vai pastāvēs. Ļaunums vienmēr ir vājāks par Mīlestību. Manas augšāmcelšanās spēks ir nesamērīgi liels salīdzinot ar ļaunuma izraisītu nāvi, kas raksturīga cilvēkam.
Neviens nenodarīs ļaunu dvēselei, kas ir Man uzticēta un veltīta. Tāpēc nebaidies no ļaunuma, kas ir tavā ievainotajā dabā un citu cilvēku dabā.
Uzticies Mīlestībai, paliec Mīlestībā. Uztici visu Mīlestībai. Atbildi uz visu ar mīlestību. Lai tevī un caur tevi vienmēr uzvarētu Mīlestība, kā tā uzvarēja uz krusta (PV 28).
† Debesis esmu Es. Esot debesīs, tu esi Manī jau bez ierobežojumiem, ko šobrīd rada ķermenis. Tu pieskarsies Man un kontaktēsies ar Mani ar visu savu būtību un viss, kas tevī būs debesis: prieks un arvien pieaugošās pilnības sajūta. Un arvien pilnīgāks prieks. Miers un atvieglojums. Prieks vienmēr būs pilnīgs, skaistums pilnīgāks, dinamiskāks un aizvien bagātāks. Laimes piesātinājums. Absorbēsi Mīlestību un tu mīlēsi un vēlēsies mīlēt.
Debesis esmu Es. Bez Manis ir elle: šķiršanās sāpes un mūžīgs izsalkums. Mūžīgs neapmierināms izsalkums un nemiers, bailes un apspiešana.
Redzi, Mans bērns: visa pasaule ir Manī. Un tu, mazs graudiņš šajā pasaulē, esi Manī – mīlēta, gaidīta, aizsargāta. Paskaties: Es viss esmu tavs. Neviens un nekas nemazinās šo Manu mīlestību. Mana visvarenība ir arī tajā, ka katram savam bērnam Es piederu pilnībā. Katram pieder visa Mana mīlestība, viss Mans skaistums! Es esmu nedalāms – kaut arī esmu priekš visiem.
Es ilgojos iemācīt tev tā mīlēt un tā pieņemt mīlestību: katram dot mīlestības pilnību un pieņemt mīlestības dāvanu bez bailēm, ka kāds tev to atņems, mazinās. Mīlestībai nav robežu un tā nekad nebeigsies: ne tā mīlestība, ko saņem, ne arī tā, ko dod. Ar dāsnu sirdi dod un ar dāsnu sirdi pieņem – ar karalisku dāsnumu, jo tu saņem karalisku dāvanu un dod karalisku dāvanu (PV 16).
† Ja tu esi iestrēdzis tajā, kas ir ārējs – savā ikdienas dzīvē, tas nozīmē, ka tava iekšējā lūgšana ir mirusi un kļūst tikai par mirušu formu, kurā nav dzīva kontakta ar Mani. Tāpēc atgriezieties savas dvēseles svētnīcā – svētas savienības ar Mani mīlestībā un priekā. Es atjaunošu tavu izturību un mīlestības degsmi. Es piesātināšu tevi ar sevi un tu atdzimsi svētajā kopībā ar Mani ikdienas dzīvē. Un tu vienlaikus būsi gan Marta, gan Marija. Marta kalpojot citiem cilvēkiem un pašai sev, un Marija – mīlošā skatienā Manī un piepildīta ar Mani. Tad viss tevī būs svēts: svēta būs tava rīcība un attiecības ar cilvēkiem. Svēta būs vienība ar Mani un visām debesīm (PV 47).
† Ar prātu Dievu nav iespējams aptvert. Bet tas ir iespējams ar sirdi. Mīlestība pārsniedz saprašanu. Mīlestībai nav robežu, jo Dievs ir Mīlestība. Jo stiprāka, dziļāka, sirsnīgāka un šķīstāka tā ir cilvēka sirdī, jo vairāk vietas šajā sirdī aizņem Dievs un dvēsele kļūst Dieva pilna.
Tik Dieva pilna bija un ir Marijas dvēsele. Pilnīga atdošanās un savienība mīlestībā veicina to, ka dzīvojam Dieva dzīvi, jūtam caur Viņu, iepazītam caur Viņu un caur Viņu daudz ko uzzinām. Tad nav jāmeklē ar prātu. Zināšanas un gudrība plūst tieši no Dieva. Un cilvēks – viņa dvēsele – zina un caurstrāvo realitāti vienā Dieva gudrības zibsnī, kas viņam tiek dota – bez vārdiem un spriešanas, bet arī bez verbālās nodošanas iespējas citiem.
Atdošanās un uzticēšanās, kas ir Mīlestības avots, sekmē, ka vari būt pilnīgi brīva no visām atkarībām, iespaidošanas un ārējām ietekmēm, joprojām dzīvojot ķermenī šajā pasaulē. Vari būt mierā, ko Es tev sūtu. Šādā stāvoklī tikai Dievam ir ietekme un tu esi atkarīga tikai no Viņa.
Tikai Viņš ir tavs Kungs, Mīlestība. Un tas ir laimes stāvoklis, kaut arī tava ikdiena satur grūtības un slimības. Paliekot šajā stāvoklī, tu nebēdz no drudža un ciešanām. Gluži pretēji – vienojies ar Mani, Krustā sisto, ilgojies piedalīties Manās sāpēs. Tu nevari nebūt tajā, kur Es esmu. Tevi apklāj Manas sāpes un Mana Mīlestība. Sāpes, kas caurstrāvojas Mīlestībā, ir zaudētas Mīlestībā, tās absorbē Mīlestība, kas ir neierobežota un mūžīga. Sāpes pāries, tāpat kā visas zemes lietas. Paliks Mīlestība, kas ir augšāmcelšanās un dzīve godībā: Jaunā Jeruzaleme (PV 460).
† Lai tevi nebaida laiks, kas atklājas. Mana dzīve ir saistīta ar sāpēm un mokām šajā pārejošā pasaulē, kas virzās uz augšāmcelšanos. Tie ir jaunie Pahas svētki un Mana jaunā augšāmcelšanās pasaulē. Pasaulei un cilvēcei kā Dieva svētajam darbam ir jābūt atdzimušai dzīves pilnībai Radītāja svētumā.
Nebaidieties no Lielās piektdienas, jo zini, ka tā ir Lielās Svētdienas slieksnis. Nebēdz prom no krusta, uz kura pasaule karājās (jo kur gan?), tikai iegrimsti savā sirdī līdz ar cilvēci lūgšanā un upurī, tāpat kā Marija – lai tāpat kā Viņa kļūtu par līdzatpircēju un lai tāpat kā Magdalēna ieraudzītu Mani, Augšāmcelto, un izdzirdētu Manu balsi, lai gan citi ir izmisuma tumsā. Uzticies – Es esmu uzvarējis pasauli un ilgojos, lai tu dzīvotu jaunu Manas augšāmcelšanās dzīvi (PV 412).