“Cik ilgi Man ir jāubago tavs laiks, tava mīlestība un tava klātbūtne? Es esmu šeit priekš tevis, esi tu priekš Manis”.
Laikā no 2007. līdz 2016. gadam īru benediktiešu oblāts Euharistiskās adorācijas laikā saņēma Kunga Jēzus vēstījumus. Šajos vēstījumos mēs varam atrast atbildes uz daudziem interesējošiem jautājumiem, kas saistīti ar adorācijas būtību. Ļausim, lai Glābēja vārdi sasilda mūsu sirdi, lai tie iepazīstina mūs ar draudzības noslēpumu ar Viņa Dievišķo Sirdi un nes daudz augļu mūsu ikdienas dzīvē.
Kāpēc adorēt?
2007. gada 19. decembra piezīmē atrodam aizkustinošu atzīšanos: “Es esmu tavs draugs, tavs sirds draugs, kurš vienmēr ir ar tevi un kurš ne uz mirkli nenovērš skatienu no tevis. Man pietrūkst tavas klātbūtnes. Es ilgojos pēc tavas sirds jūtām, tavas adorācijas mierinājuma, tavas gandarīšanas un tavas mīlestības” – tas ir Dieva sapnis, kurš, pilnībā atdodoties mūsu rokās, kļūst par delikātu un neaizsargātu Hostiju Savas mīlestības sakramentā.
Mēs visi varam ar savu mīlestību atbildēt uz šo bezgalīgo Mīlestību, kas tiek upurēta mūsu dēļ katru dienu; ar savu klātbūtni, atbildēt uz patieso Dieva klātbūtni uz zemes, ar adorāciju un pateicību. Dieva mīlestība tomēr nespiež mūs atbildēt, tā mūs vienmēr atstāj brīvus un priecājas par katru, pat vismazāko, mūsu mīlestības žestu.
2012. gada 28. janvāra piezīme apliecina, ka mūsu “jā” ir bezgalīga vērtība Dieva acīs: “Cik dārgi ir tas, ka tu atnāci pie manis, meklējot Manu Vaigu un piedāvājot Man visu savas sirds mīlestību. Ar to pietiek. Es darīšu lielas lietas no šīs mazās adorācijas un mīlestības akta. Es neprasu pūles, kas pārsniedz tavus spēkus. Es neesmu ass un prasīgs uzraugs; Es esmu vismīļākais un pateicīgākais no draugiem. Neviens brīdis, kas pavadīts Manā sakramentālajā klātbūtnē, nepaliks bez atlīdzības, jo Es mīlu tos, kas Mani mīl. Es parādīšu Savu Vaigu tiem, kas meklē Mani, un došu Savu Sirdi tiem, kas ilgojas pēc Manas draudzības.
Sātans vēlas darīt visu, lai dvēseles domātu, ka esmu ass un prasīgs Dievs, kurš nekad nav apmierināts ar savu bērnu pazemīgajiem upuriem; liek visām dvēselēm domāt, ka Es slēpjos, kad viņi meklē Mani, un Es kavēju viņu mēģinājumus Mani atrast, atstājot nepiepildītas visas viņu vēlmes Mani iepazīt un piedzīvot Manu mīlestību. Meli, meli, kas attur dvēseles no Manis! Es esmu maigākais un pateicīgākais no visiem draugiem […].
Es neko neatteikšu tiem, kas Mani mīl un kuri meklē Mani šajā Manas klusējošās, dzīvās klātbūtnes Sakramentā. Tie, kas nāk pie Manis, lai kaut uz mirkli pabūtu Manā Klātbūtnē, kas ļauj Man pieskarties viņu dvēselei, atgriezīsies atkal un atkal. Viņi atradīs Manī visu, kas vajadzīgs, lai būtu laimīgi šajā pasaulē, pat tad, kad ciešanas vairojas un tumsa aptver visu apkārt. Manas mīlestības Sakramentā Es esmu dārgā pērle un dārgums, kas slēpjas tajā lomā. Es esmu mūžīgā laime cilvēkam, kuram ir drosme atdot visu, kas viņam ir, lai Mani iemantotu” (2012. gada 10. marts).
Kādas ir adorācijas sekas?
Kad mēs nāksim pie Jēzus, kas mūs gaida Euharistijā, kad mēs ierādīsim Viņam vietu sevī un ļausim Viņam to piepildīt, Viņš izpildīs savu solījumu: “Pielūdz Mani Manā pazemībā, un Es darīšu tevi pazemīgu. Pielūdz Mani Manā paklausībā, un Es tevi darīšu paklausīgu. Pielūdz Mani Manā lūgšanā Tēvam, un Es lūgšu Tēvu tevī. Pielūdz Mani Manā žēlsirdīgajā mīlestībā pret grēciniekiem, un Es tos glābšu, pateicoties tev. Pielūdz Mani Manā vājumā un Manā nabadzībā, un Es darīšu tevi stipru Manā žēlastībā un bagātu ar debesu svētībām. Pielūdz Mani, un Es dzīvošu tevī.
Pielūdz Mani, un tavas nāves stundā Es ņemšu tevi pie sevis un godībā parādīšu Mana Vaiga skaistumu bez plīvura” (2011. gada 11. jūlijs).
Kas īsti ir adorācija?
2011. gada 5. septembra piezīmē Kungs Jēzus mums paskaidro: “Pielūgt Mani nozīmē parādīt, ka visu savu cerību saliec Manī. Pielūgt Mani nozīmē parādīt Man, ka nepaļaujies pats uz sevi vai citiem, bet tikai uz Mani. Mani pielūgt nozīmē dot Man brīvību rīkoties tevī tā, lai pilnībā vienotu tevi ar Sevi, tā kā tu Mani lūdzi: Manu Sirdi ar tavu sirdi, Manu Dvēseli ar tavu dvēseli, Manu Miesu ar tavu miesu, Manas Asinis ar tavām asinīm” (2011. gada 5. septembris).
“Dvēseles, kas nekad nepaliek ar Mani, paliek slēgtas žēlastībai vienoties ar Mani, ko Es tik ļoti vēlos viņiem sniegt. Laiks, kas pavadīts Manā klātbūtnē, padara sirdi jūtīgu un ļauj tai saņemt Manas Euharistiskās Sirds mīlestību. Laiks, kas pavadīts Manā klātbūtnē, ļauj ticībā dvēseles acīm pierast pie Manas Euharistiskās Vaiga spožuma.
Mīli Mani un parādi Man savu mīlestību, veltījot Man savu laiku. Esi kā svece, kas eksistē tikai, lai degtu Manā Klātbūtnē. Pietiek, ka tu esi šeit kopā ar Mani, veltījot Man savas mīlestības liesmu un piekrīti sadedzināt sevi klusā adorācijā” (2016. gada 7. aprīlis).
Kā man jālūdzas?
“Kad tu nāc lūgties, ne tik daudz vārdi tiek ņemti vērā, cik tava mīlestības pilna uzmanība, kas ir pilnībā vērsta uz Manu klātbūtni; tieši tā ir Manas Sirds mierinājums. Dod to man, un Es tavā dvēselē darīšu Savas žēlsirdīgās mīlestības brīnumus. Paliec ar mani vienatnē. Atpūtieties Manā klātbūtnē, nepiespiežot sevi radīt domas, jūtas vai iespaidus. Neviena no šīm lietām nav nepieciešama lūgšanai, kas Man ir patīkama un dod Man brīvību rīkoties tavā dvēselē. Tas, kas ir nepieciešams, ir ticība, un ar ticību cerība un ar cerību mīlestība, kas saista dvēseli ar Mani un dara, ka vienotība ar Mani kļūst par realitāti” (2011. gada 6. novembris).
“Tev ir nepieciešams tikai tas, lai tu būtu kopā ar Mani. Tikai to Es no tevis prasu. Man nav vajadzīgas ne augstas domas, ne izplūstoša emocionalitāte, ne skaisti konstruēti teikumi. Es lūdzu tikai to, lai tu būtu ar Mani. Man vajag tavu sabiedrību – tāpat kā man vajadzēja Pētera, Jēkaba un Jāņa sabiedrība Ģetzemanē. Tiesa, viņi aizmiga, bet Es zināju, ka viņi ir tuvumā, un viņu klātbūtne mierināja Manu cietošo Sirdi.
Tu baidies no uzmanības novēršanas, sapņiem vai muļķīgām domām; tās Mani neapvaino – tās ir tikai fons.
Mani pārņem tava klātbūtne, esot kopā ar Mani. Vai šie vārdi tevi nepārsteidz? Esmu pārņemts: Manas acis ir pievērstas tev; Mana sirds pieder tev; Manas ausis ir pilnībā atvērtas, lai tevi uzklausītu […]. Ietici tam, ka Es esmu pilnībā pārņemts ar tevi un tu drīz būsi pilnībā pārņemts ar Mani. Es to saku, izmantojot cilvēciskus terminus, izmantojot draudzības, pieķeršanās, mīlestības valodu, jo esmu šeit klātesošs ar visu savas cilvēcības jūtīgumu un maigumu. Es esmu šeit, piedāvājot tev savu draudzību, gatavs pavadīt tik daudz laika kopā ar tevi, cik tu būsi gatavs pavadīt laika kopā ar Mani.
Es vēlos, lai tu būtu Man tuvu: tikpat tuvu, kā Jānis pēdējo vakariņu laikā atbalstot savu galvu uz manām krūtīm. Šādu lūgšanu nevar izmērīt minūtēs un stundās. Tā ir tas, kas ir – kamēr tu paliksi Manā klātbūtnē. […]
Izmanto to, ko Es tev tagad saku, lai mierinātu citus, kuri cīnās lūgšanā, kuriem tas šķiet pārāk grūti un pārāk prasīgi, vienkāršiem cilvēkiem gandrīz neiespējami. Tāpēc tiem, kas meklē Manu Vaigu un vēlas atpūsties Manā Sirdī, lūgšana kļūst vienkārša: bez vārdiem, kas nes mieru un mierinājumu, attīra un ir dievišķi auglīga” (2014. gada 26. janvāris).
Un kad nav laika lūgšanai?
“Katram mirklim, kas ir pavadīts Manā klātbūtnē, ir nozīme. Katrs Man veltīts brīdis Manās acīs ir dārgs un nesīs augļus visai Baznīcai. Runa nav par kvantitāti, par garu stundu pavadīšanu Manā klātbūtnē, kad dzīves stāvokļa pienākumi prasa kaut ko citu. Tas, ko Es vēlos, ir tīras adorācijas un mīlestības brīžus, ko man velta vienkārša, bērnišķīga sirds. Tāpat kā māte sava bērna piedāvātajā mazajā lauka puķītē atrod tādu pašu prieku kā lielajā ziedu pušķī, tāpat arī Es rodu prieku brīdī, kas Man tiek veltīts aiz mīlestības.
Tāpēc sāc Man veltīt to, ko vari. Tu redzēsi, ka Es sakārtošu tā, ka tu veltīsi vēl brīdi, līdz tu man veltīsi tik daudz adorācijas un mīlestības, cik Es no tevis vēlos. Pārāk daudzas dvēseles tiek nomāktas, mēģinot lūgt, kļūdaini domājot, ka, ja nevar uzņemties kaut ko lielāku, labāk neko neuzņemties. Un tā viņi pamet lūgšanu un atstāj Mani vienu, kas gaida viņu klātbūtni kaut uz mirkli, kas ir Manas Sirds mierinājums.
Velti Man adorācijas un mīlestības mirkli, un Es to pavairošu un darīšu, ka spēsi Man veltīt adorācijas un mīlestības stundas tad, kad tas kļūs iespējams tavā dzīvē un kad Es tev to lūgšu. Pārāk daudz dvēseļu cenšas darīt pārāk daudz un galu galā nedara neko. Labāk ir sākt ar to, kas ir mazs, uzticot Man to nedaudzo un uzticoties, ka Es to pieņemšu un pavairošu Savam godam un sava Tēva godam” (2012. gada 13. marts).
“Dienā ir daudz vairāk laika nekā tas, kas tiek mērīts stundās un minūtēs. Es esmu Kungs pār laiku, un Man atvēlētais laiks ir vērtīgāks par laiku, kas ieguldīts visintensīvākajā darbā. Es neprasu, lai tu atmestu darbus, kas ir jāizdara, bet gan lai tu noliktu Mani pirmajā vietā, dāvājot Man vislabāko laiku un labāko daļu no visa” (2016. gada 7. aprīlis).
Kā pārvarēt kārdinājumu?
“Kad tu šaubies vai kad tevi ieskauj kārdinājumi un bailes, nāc pie Manis un kādu laiku paliec Manā klātbūtnē. Es atjaunošu tavu pārliecību par Manu plānu un piepildīšu tavu nemierīgo sirdi ar mieru. Dvēseles, kuras nonāk kārdinājumu sāpēs vai šaubu un baiļu važās, parasti izvairās nostāties Manā klātbūtnē, bet tikai tur viņi atradīs sirds mieru un uzticību Manai žēlsirdīgajai labestībai” (2011. gada 3. novembris).
Esmu pārāk liels grēcinieks, lai to pielūgtu…
“Nekad neļauj grēkam kļūt par attaisnojumu palikt tālu no Manis. Gluži pretēji, ļauj tam kļūt par katalizatoru, kas virza tevi Manas klātbūtnes virzienā. Tieši Manā klātbūtnē, kā ugunīgā krāsnī, žēlsirdīgās mīlestības uguns aprij grēku, un dvēsele tiek attīrīta, dziedināta un tiek atjaunota draudzība ar Mani. Es neatraidu nevienu, kas nāk pie Manis ar uzticību Manai žēlsirdīgajai mīlestībai. Gluži pretēji, Es izstiepju rokas, lai apskautu nožēlas pilnos grēciniekus Manas žēlsirdīgās mīlestības apskāvienos. Vēl vairāk, Mans sāns tika ievainotas, lai grēciniekiem atklātu Manas Vissvētākās Sirds noslēpumus, kas ir viņu slimnīca, patvērums, dziedināšanas, atjaunošanās un svētuma vieta; vieta, kur viņus atbrīvot no visa, kas nav Mana mīlestība.
Kad esi vājš, nāc pie Manis. Kad esi nastu apkrauts, nāc pie Manis. Kad tev ir bail, nāc pie Manis. Kad tu šaubies, nāc pie Manis. Kad jūties pamests, nāc pie Manis. Neļauj, lai kaut kas šķirtu tevi no Manas Sirds, kas vienmēr ir atvērta, lai tevi pieņemtu. Ļaunais cenšas attālināt dvēseli no Manas Sirds. Šis Ļaunais cenšas dvēselēs iesēt šaubu, baiļu un skumju sēklas tāpēc, lai novērstu viņu uzmanību no Manis un iegrūstu aukstajā bedrē, kas ir tumsas un izmisuma pilna, kurā viņš pats dzīvo” (2011. gada 12. novembris).
Vai tam ir jēga?
“Pastāv sava veida vaina, kas tur dvēseles tālu no Manis – šī vaina ir ievainota lepnuma rezultāts, dziļa vilšanās «nepareizajā es». Nekad nepakļaujies kārdinājumam, kas tev čukst: «Nāc. Tam nav jēgas. Tas nav tev. Tu uz to neesi spējīgs. Pieņem, ka nespēj to izdzīvot, un atzīsti, ka esi maldināts». Zini, ka šī nav Mana balss. Tā ir apsūdzētāja balss, kas atdarina visas tavas pagātnes balsis, kas joprojām ir dzīvas tavā atmiņā, un izmanto tās, lai uzbruktu tev ar meliem, lai vilktu tevi uz leju un modinātu tevī izmisumu.
Mana balss vienmēr nes atbalstu un mīlestību, dāvā dvēselei mieru – pat tad, kad Mani vārdi caururbj un caurdur sirdi kā ķirurga skalpelis. Uzticies Maniem vārdiem un aizver savas iztēles ausis un sirdi visam pārējam. Es esmu tas, kurš stiprina un mierina, nevis tas, kurš tev uzbrūk, apsūdz, nosoda vai noraida. Es esmu tas, kurš pieņemt tevi ar prieku. Es esmu tēvs, kurš ir sajūsmā par sava dēla izskatu un balss skaņu. Es esmu līgavainis, kas ilgojos pēc mīļotās līgavas sabiedrības. Es esmu draugs, kurš ar prieku runā ar savu izvēlēto draugu, ar kuru viņam ir ilgstošas draudzības attiecības. Nāc pie Manis bez bailēm, un Es tevi pieņemšu ar mīlestību” (2014. gada 28. novembris).
Neļausim tam, kurš ir mūsu dvēseles Līgavainis, kurš ir tās vistuvākais Draugs, gaidīt uz mums aukstā, pamestā tabernākulā…
Lūgšana tiem, kas vēlas veltīt adorācijas un gandarīšanas stundu mājās, darbā, slimnīcā, cietumā vai ceļā:
Kungs Jēzu Kristu, lai gan šajā stundā es nevaru fiziski Tev tuvoties Tavas mīlestības Sakramentā, es gribētu to darīt ticībā un cerībā. Pārvieto mani, lūdzu, pievelkot manu prātu un sirdi uz to tabernākulu pasaulē, kur Tu šajā brīdī esi visvairāk pamests, pilnīgi aizmirsts un cilvēku sabiedrības šķirts. Ļauj lai Tava Euharistiskā Vaiga starojums tā caurstrāvotu manu dvēseli, ka, veltot Tev adorāciju un gandarīšanu, vienlaikus pildot savus parastos ikdienas pienākumus, es varētu izlūgt Tavai Vissvētākajai Sirdij atgriezt vismaz vienu priesteri pie tabernākula, kurā Tu viņu šodien gaidi. Āmen.