“Astronomija liek mums atklāt unikālu notikumu: Visums, kas tika radīts no nekā un kuram ir vajadzīgs ļoti smalks līdzsvars, lai nodrošinātu perfektus apstākļus dzīves attīstībai, un kurš tika radīts pēc (varētu piebilst «pārdabiskas») ieceres” – Arno Penziass (dzimis 1933. gadā), Nobela prēmijas laureāts fizikā.
“Viss”
Vispārīgāk runājot, Visumu var raksturot kā visu, kas pastāv, ieskaitot visu, kam varam pieskarties, novērot vai iedomāties – pat lietas, kuras mēs, iespējams, nekad neatklāsim vai nesapratīsim.
Senie romieši Visumu sauca par “universum” (tātad mūsu “universālo”), kas burtiski nozīmēja “visu, kas griežas kopā”. Tomēr ideja par Visumu kopumā ir senāka. To, ko mēs šodien saucam par Visumu, dabu vai realitāti, senie grieķi definēja kā “Viss” – tā bija ideja par absolūtu, lai arī ne vienmēr personisku Dievu – saprātīgu, ārpus cilvēka izpratnes, radošu un tēvišķu. Aristotelis atzina, ka aiz “Viss” bija “pirmais virzītājs” – nekustīga būtne, kas kustināja visus pārējos, nepārvietojoties pati.
Senatnē sarežģītība un vienkāršība, fizika un metafizika, dabas likumi un brīnumi (tas ir, dabas likumu pārkāpumi) nebija idejas, kas būtu nošķirtas no zinātnes un teoloģijas. Gadsimtiem ilgi jebko pētīt un visu pētīt ir bijis mēģinājums saprast vienu un to pašu Visumu, to pašu “Visu” – mēģinājums izprast Dievu. Tādējādi no laika sākuma radīšanas izpēte vienmēr ir bijusi Radītāja meklēšana.
“Paceliet savas acis uz debesīm un raugait” (Jes 40,26)
Mūsdienu zinātne apgalvo, ka mūsu galaktikā ir 100 miljardi zvaigžņu, un ir aptuveni 100 miljardi galaktiku tādu kā mūsējā. Mūsu Saule vienā sekundē atdod vairāk enerģijas, nekā cilvēce ir radījusi kopš tās pirmsākumiem. Šo enerģiju ražo kodolsintēze, kas pārvērš ūdeņradi hēlijā. Šīs enerģijas un spēka apjoms pārspēj cilvēka iztēli.
Vairāk nekā miljons tādu planētu kā Zeme varētu ievietoties mūsu Saulē, kas ir vidēja izmēra zvaigzne, būtībā punduris, salīdzinot ar daudzām mūsu Galaktikas zvaigznēm.
Viena no lielākajām Dieva visvarenības izpausmēm Visumā, ko Radītājs ir radījis ar vienu savas gribas aktu, ir enerģija, ko izstaro miljardi zvaigžņu mūsu Galaktikā un aptuveni 100 miljardos citu galaktiku. Kad mēs sākam apzināties šos skaitļus, kas parāda tikai daļu no mūsu Radītāja visvarenības, tad kļūst saprotami 33. psalma vārdi: “Lai To Kungu bīstas visa pasaule, Viņa priekšā lai dreb visi zemes iedzīvotāji! Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās” (Ps 33, 8-9).
Redzamajā Visumā ir vairāk nekā 100 miljardi galaktiku, un katra no tām vidēji ir miljons triljonu kilometru diametrā, katrā no tām ir simtiem miljardu zvaigžņu. Lai gan to ir grūti saprast, tiek lēsts, ka Visumā ir vairāk nekā miljards triljonu zvaigžņu.
Zinātnieki nespēj aprēķināt zvaigžņu skaitu, jo tas pārsniedz viņu kognitīvās spējas. Tikai Dievs Radītājs “Viņš nosaka zvaigznēm to skaitu un sauc tās visas vārdā. Liels ir mūsu Kungs un varens spēkā, Viņa gudrībai nav mēra” (Ps 147, 4-5).
Ir nepieciešams spēks, lai radītu šīs zvaigznes, gudrība, lai saglabāt tās zvaigžņu orbītās, apbrīnojamais skaistums, kas ir Visumā – tas viss norāda uz Dieva Radītāja visvarenību, majestāti, skaistumu un mīlestību. Cilvēks var tikai pārsteigumā apbrīnot Visuma varenību un teikt: “Dievs, tu esi liels!”.
Cik liels ir Dieva Visums? Braucot ar gaismas ātrumu – 300 000 km sekundē – vienā sekundē mēs varam apriņķot Zemi septiņas reizes. Bet mums būtu nepieciešami 28 miljardi gaismas gadu vai vairāk, lai ar tādu pašu ātrumu apceļotu zināmo Visumu!
Bībelē ir teikts, ka tāpat kā debesis ir virs zemes, tāpat Dieva ceļi ir augstāk par mūsu ceļiem un Viņa domas – augstākas par mūsu domām. Apdomājiet to – aizdomājieties, cik liels ir Visums salīdzinājumā ar Zemi, kas uz tā fona rādās kā mazs puteklis.
Tādējādi “kas par Dievu zināms, tas viņiem pasludināts, jo Dievs viņiem to ir atklājis. Jo tas, kas Viņā neredzams, un Viņa mūžīgais spēks, un dievība no pasaules radīšanas ir ar prātu saskatāmi Viņa darbos; tāpēc viņi ir neattaisnojami” (Rom 1, 19-20).