Brīvība no pornogrāfijas

Pornogrāfijas izmantošana ir smags grēks, tas nogalina cilvēkā mīlestību, ieved egoisma, degradācijas, vientulības un vardarbības ellē. Pat vienas reizes kontakts ar pornogrāfiju var izraisīt atkarību. Tāpat kā smagās narkotikas.

Pornogrāfija ir liels, izplatīts ļaunums, kura priekšā neviens nedrīkst palikt vienaldzīgs. Tā nav spēle vai izklaide pieaugušajiem, bet gan nopietns drauds, ar kuru saskaras pat paši jaunākie. Polijā katrs otrais bērns saskaras ar pornogrāfiju internetā līdz 12 gadu vecumam, un vairāk nekā 11% pusaudžu zēnu katru dienu skatās pornogrāfiska satura filmas (dati ņemti no Integrētās profilakses institūta pētījuma). Ko darīt, lai novērstu šāda satura plūdus un pasargātu sevi un citus no tā negatīvās ietekmes? Pirmkārt, mums ir nepieciešamas zināšanas, lai spētu nosaukt un noteikt draudus, apzināties tā ietekmi un sekas. Tad ir svarīgi pieņemt lēmumu ar gribu – es zinu, kas ir ļauns, apzināti no tā izvairos un izvēlos labo.

Pornogrāfijas epidēmija

Pornogrāfija ir bizness, aiz kura slēpjas liela nauda. Geils Diness, Bostonas Wheelock Collage socioloģijas un sieviešu zinātņu profesors un grāmatas Pornoland autors, citē A. Edmonda, interneta pornogrāfijas uzņēmuma, kas ir  20 miljonu dolāru vērts, prezidenta vārdus: “Daudzi cilvēki uzskata, ka sekss aizēno faktu, ka mūsu nozare ievēro noteiktu uzņēmējdarbības modeli. Šis tirgus ir tikpat izsmalcināts un daudzpusīgs kā jebkurš cits. Mēs strādājam kā jebkurš cits Fortune 500 uzņēmums” (“Brandweek”, 2000. gada oktobris). Tas nozīmē, ka pornogrāfijas tirgus neattīstās spontāni, bet tiek virzīts tādā veidā, lai tas nestu vislielāko peļņu. Vēstījumi, ka pornogrāfija ir tikai spēle un izklaide, ir daļa no šī uzņēmuma mārketinga stratēģijas. Tie ir meli, kas mudina pēc tās sniegties un ir paredzēta apslāpēt sirdsapziņu. Jo jaunāki cilvēki saskaras ar pornogrāfisku saturu, jo lielāka iespēja, ka viņi no tās būs atkarīgi. Tādā veidā viņi kļūs par potencialiem šī tirgus klientiem arī pieaugušā vecumā. Pornogrāfiskais tirgus ir balstīts uz cilvēku atkarību, sirdsapziņas korupciju, starppersonu attiecību iznīcināšanu un laulību izjukšanu. Tas arī veicina prostitūciju un izmanto cilvēku tirdzniecības upurus. Visi, kas to izmanto, palīdz stiprināt šo ļaunuma tīmekli.

“Parasta” pornogrāfija?

Mārketinga sauklis par iespējamo pornogrāfijas nevainību aizēno faktus pa šo tirgu. Pornogrāfijas lietotāji zaudē savu dabisko jutīgumu un pievēršas arvien šokējošākam un ļaunākam saturam. Geils Diness citē skaitļus no pornogrāfijas nozares žurnāla, kurā tiek publicēta ikmēneša pornogrāfijas statistika. Tā norāda, ka brutālā/smagā pornogrāfija šobrīd ir vispopulārākā (skat. Wywiad z Gail Dines dla portalu CPX pēc: Stowarzyszenie Twoja Sprawa). Dominē pornogrāfija, kas ir vardarbības, agresijas un pazemojuma pilna. Turklāt G.Diness parāda, ka pusaudžu pornogrāfija ir visbiežāk meklētais meklēšanas vienums internetā (tas tiek meklēts trīs reizes biežāk nekā citi). Patrick A. Trueman Esq., bijušais ASV Tieslietu departamenta Bērnu izmantošanas un piedauzības nodaļas (The Child Exploitation and Obscenity Section – CEOS) vadītājs, saka, ka, meklējot pornogrāfiju, kurā iesaistīti pieaugušie, nav iespējams neatrast arī pornogrāfiju, kurā iesaistīti bērni. Trueman saka, ka pastāvīga pornogrāfijas skatīšanās liek daudziem izmantot arī bērnu pornogrāfiju, jo laika gaitā šādu atkarīgo skatītāju smadzenēm ir vajadzīgi jauni un spēcīgāki stimuli. Trueman arī piebilst, ka katrā valstī ir jābūt likumam, kas aizliedz izplatīt pieaugušo un bērnu pornogrāfiju, jo, aizliedzot bērnu pornogrāfiju, ir jāiet pie šī nozieguma saknes, kas ir pieaugušo pornogrāfija (sal. Pandemia pornografii). Pornogrāfija ir kā lejupceļš – tā ieved cilvēku arvien lielākā ļaunumā.

Atkarība no pornogrāfijas

Nav ne mazāko šaubu, ka pornogrāfija mūsdienās izraisa ļoti lielu atkarību. Zinātniskie pētījumi precīzi parāda šīs atkarības mehānismus. Izmantojot pornogrāfiju, cilvēka smadzenes atbrīvo nedabiski lielu daudzumu dopamīna (tā saucamais, laimes hormons), kas ir salīdzināma ar smagu narkotiku lietošanu. Cilvēka organisms aizsargājas pret šo neveselīgo stāvokli, samazinot dopamīna receptorus. Līdz ar to vieni un tie paši stimuli rada arvien mazāku efektu. Tas ir noguruma mehānisms, kas raksturīgs atkarībai: lai iegūtu tādu pašu efektu (nevis spēcīgāku!), katru reizi jāmeklē spēcīgāki stimuli vai lielāka to deva. Tādējādi cilvēki, kas skatās pornogrāfiju, tērē tam arvien vairāk laika, un meklē arvien brutālāku un deviantāku saturu. To apstiprina 2016. gada pētījums, kas parādīja, ka gandrīz 50% cilvēku atzina, ka skatās pornogrāfiju, kas viņus iepriekš nav interesējusi vai kas iepriekš viņos radīja riebumu (sal. A. Wéry, J. Billieux, Online sexual activities: An exploratory study of problematic and non-problematic usage patterns in a sample of men, „Computers in Human Behavior”, No. 56, pēc: I. Karska, Pornografia – globalne zagrożenie).

Atkarībai ir arī cits mehānisms: stimula ekskluzivitāte. Tas nozīmē, ka pornogrāfijas lietotājs koncentrējas tikai uz to, zaudējot interesi par jebko citu. Šāda cilvēka organisms savā veidā tiek uz to “ieprogrammēts”, tikai tā izraisa atkarīgā vēlamās sajūtas. Ir arī vērts paskaidrot, ka atkarībā pastāv atšķirība starp vēlmi un patiku. Tas nozīmē, ka pornogrāfijas atkarīgais vēlas to izmantot, lai gan viņam tā iespējams pat nemaz nepatīk. Viņš tiecas pēc tās tikai tāpēc, lai apklusinātu savas sāpes. Kembridžas universitātes neiropsiholoģe Valērija Vūna šo secinājumu izdarīja no saviem pētījumiem (pēc: dr D. Hilton, Czy pornografia zmienia mózg u jej konsumentów?, konfrence Stowarzyszenia Twoja Sprawa). Persona, kas ir atkarīga no pornogrāfijas ieslēdzas sava egoisma ellē, norobežojas no reālām attiecībām ar citiem cilvēkiem, atsakās no savām interesēm un velta tai [pornogrāfijai]arvien vairāk laika.

Atkarības sekas

Pēc kāda laika atkarība no pornogrāfijas pārtop dziļā depresijā, sevis nicināšanā. Šis ir viens no atkarības cikla posmiem. Cilvēks zaudē brīvo gribu, nonāk atkarības verdzībā. Atkarība maina cilvēku garīgi, psihiski un fiziski. Jo ilgāk tā turpinās, jo spēcīgākas un redzamākas kļūst šīs izmaiņas. Zinātniskie pētījumi liecina, ka pastāvīga dopamīna izdalīšanās ietekmē arī prefrontālo smadzeņu garozu. Izmaiņas šajā daļā var izraisīt impulsīvu uzvedību, traucētu koncentrēšanos, atmiņu un spējas paredzēt briesmas (sal. I. Karska, Pornografia – globalne zagrożenie).

Pornogrāfija noved pie seksuālas disfunkcijas, tā ieslēdz egoistiskos meklējumos apmierināt tikai savas vajadzības, tā atdala seksu no attiecībām, dziļākas jēgas un atbildības. Tas noved pie tā, ka otrs cilvēks tiek traktēts kā priekšmets, kura jūtas, vajadzības un izvēles brīvība netiek ņemtas vērā. Tam ir tikai jākalpo kā instrumentam, lai gūtu apmierinājumu. Šī attieksme sagrauj attiecības ne tikai tad, ja kāda no pusēm nepiekrīt pornogrāfijai, bet arī tad, kad abas puses piekrīt tās izmantošanai. Seksologu pieredze pāru terapijā rāda, ka pāra kopīga pornogrāfijas skatīšanās arī grauj attiecības un intīmo dzīvi.

Palīdzība no augšas

Atbrīvoties no pornogrāfijas atkarības ir ārkārtīgi grūti. Eksperti saka, ka ar seksuālo atkarību ir visgrūtāk tikt galā. Jo stiprāka ir atkarība, jo lielākai ir jābūt apņēmībai to pārvarēt. Ikviens cilvēks ir pelnījis dzīvot brīvībā un būt laimīgs. Pat tad, ja atkarīgais pats sevi nicina, viņa kā cilvēka vērtība ir neizmērojama. Dieva acīs katram cilvēkam ir neatsaucama cieņa – tik liela, ka Dievs atdeva savu Dēlu, lai Viņš, paņemot katru mūsu grēku, caur savām ciešanām un nāvi, atpirktu mūs un atbrīvotu mūs no katra grēka. Cilvēku liecības, kas izārstēti no dažādām atkarībām, apstiprina, ka ticībai Dievam un svētdarošās žēlastības darbībai ir liela nozīme, lai atbrīvotos no atkarības. Pirmajam solim, lai izkļūtu no atkarības, ir jābūt vaļsirdīgai grēksūdzei. Svētais Augustīns rakstīja, ka grēku piedošana ir “lielāks brīnums nekā pasaules radīšana”. Kad cilvēks grēksūdzē atzīstas savos grēkos, viņš uzreiz atveras Dieva dziednieciskajai darbībai un saņem prieku par grēku atlaišanu. Kungs Jēzus tā teica Svētajai Faustīnei: “Pastāsti dvēselēm, kur jāmeklē iepriecinājums – žēlsirdības tribunālā; tur notiek vislielākie brīnumi, kuri nepārtraukti atkārtojas. Lai sameklētu šos brīnumus, nevajag doties tālos ceļojumos, ne arī izdarīt kādus ārējus rituālus – vajag tikai ticība mesties pie mana vietnieka kājām un pastāstīt viņam par savu nelaimi, un Dieva žēlsirdības brīnums notiks visā pilnība. Ja dvēsele būtu pat kā trūdošs līķis un, pēc cilvēku saprašanas, augšāmcelšanās nav iespējama, un viss jau ir zaudēts – tas nav tā pēc Dieva prāta, Dieva žēlsirdības brīnums pilnīgi atdzīvina šādas dvēseles. Ak, nelaimīgie, kuri neizmanto šo Dieva žēlsirdības brīnumu! Veltīgi sauksiet – būs jau par vēlu” (Dienasgrāmata 1448).

Tāpēc grēksūdze ir radikāla novēršanās no atkarības, sākums sarežģītajam dziedināšanas un atbrīvošanās procesam. Cīņā ar smagu grēku ir būtiska ikdienas dalība Svētajā Misē, Svētās Komūnijas pieņemšana, vienas stundas Vissvētākā Sakramenta adorācija un lūgšana. Dieva žēlastība ļauj mums izkļūt no cilvēciski bezcerīgām situācijām.

Izkļūšana no atkarības

Vēršanās pie Dieva pēc pārdabiskas palīdzības tomēr neatbrīvo cilvēku no nepieciešamības pielikt visus spēkus cīņā ar atkarību. Tāpēc ir vērts veikt terapeitu ieteiktās darbības. Atkarīgajam vajadzētu parunāt ar kādu, kam viņi uzticas, par savu atkarību. Tas viņam palīdzēs izkļūt no melu un nošķirtības loka, pārvarēt kaunu un bailes kādam pastāstīt par savām grūtībām. Pateicoties tam, arī dzīve atkarībā kļūst mazāk pievilcīga. Nākamais svarīgais solis ir uzsākt profesionālu terapiju – jo spēcīgāka ir atkarība, jo vairāk tas ir nepieciešams. Profesionāļu un grupas atbalsts palīdz cīnīties ar atkarību, saglabāt uzticību disciplīnai un pārvarēt terapijas rutīnu. Trešais, ārkārtīgi svarīgais solis ir attīrīt savu apkārtni no pornogrāfijas, tādējādi atbrīvojoties no visiem pornogrāfiskajiem materiāliem un norobežojoties no tās avotiem. Piemēram: pornogrāfisko kanālu abonēšanas atcelšana, e-pasta adreses maiņa, datora bloķēšana šāda veida saturam, interneta izmantošana tikai tad, ja kāds atrodas blakus un var redzēt ekrānu. Diemžēl, neskatoties uz pornogrāfijas izņemšanu no savas vides, joprojām pastāv augsts saskares risks ar to. Nav iespējams pilnībā izņemt visas lietas, kas varētu izraisīt vēlmi pievērsties pornogrāfijai. Tāpēc ir svarīga stratēģija, kā nekavējoties novērsties no šāda veida materiāliem. Ir vērts sev nodrošināt cilvēku “glābšanas komandu”, pie kuras vienmēr var vērsties pēc palīdzības kritiskā brīdī neatkarīgi no dienas vai nakts laika. Vēl viens svarīgs solis terapijā ir rūpes par garīgo un fizisko veselību. Ikdienas vingrinājumi, vismaz septiņas stundas miega, pareizs uzturs un stresa pārvarēšanas paņēmienu izstrāde – tas viss palīdz pārvarēt atkarību un nākotnē vest veselīgu dzīvesveidu. Pēdējais, bet tikpat svarīgais izaicinājums ir uzsākt savas seksualitātes dziedināšanas procesu. Cilvēkiem, kurus nesaista laulības sakraments, ir jāievēro atturība, bet laulāto gadījumā – jāveido šķīstas intīmas attiecības (sal. Ucieczka z pułapki. 6 podstawowych kroków, Stowarzyszenie Twoja Sprawa).

Ir vērts cīnīties par mīlestību

Pasaule, kas mūs ieskauj, ir pilna ar “brīvas mīlestības” saukļiem, mudinot mūs brīvi eksperimentēt ar savu seksualitāti. Tomēr, ja mēs vēlamies sasniegt to, ko cilvēks patiešām ir pelnījis – skaistu mīlestību un mūžīgo dzīvi debesīs – ir vērts papūlēties, lai iegūtu šķīstu sirdi, dzīvojot harmonijā ar sirdsapziņu, Dieva žēlastības stāvoklī. Svētais Jānis Pāvils II, kurš īpašā veidā rūpējās par jauniešiem, uzrunāja viņus šādiem vārdiem: “Nebaidieties dzīvot pretēji populāriem viedokļiem un priekšlikumiem, kas ir pretrunā Dieva likumiem. Ticības drosme daudz maksā, bet jūs nevarat zaudēt mīlestībai! Neļaujiet sevi paverdzināt! Nepievilieties laimes ilūzijās, par kurām jums būtu jāmaksā pārāk liela cena, bieži vien neārstējamu traumu cena vai pat salauzta dzīve! Es vēlos jums atkārtot to, ko es jau reiz teicu jauniešiem: “Tikai šķīsta sirds var pilnībā mīlēt Dievu! Tikai šķīsta sirds var pilnībā piepildīt lielo mīlestības darbu, kas ir laulība! Tikai šķīsta sirds var pilnībā kalpot otram. Neļaujiet iznīcināt savu nākotni. Neļaujiet sev atņemt mīlestības bagātību. Aizstāviet savu uzticību; uzticību savām nākamajām ģimenēm, kuras jūs dibināsiet Kristus mīlestībā”” (Svētās Mises sprediķis Sandomežā, 1999).