Latvijā jau ilgāku laiku dažādās draudzēs tiek organizēti Žēlsirdības vakari. Tie ir īpaši, Dieva mīlošās klātbūtnes piepildīts laiks, kas palīdz cilvēkam atvērt savu sirdi Dievam, tuvoties Viņam, saņemt mierinajumu, stiprinajumu un iepriecinajumu.
Žēlsirdības vakara pamatā ir Vissvētākā sakramenta adorācija, pielūgsme. Pārējie želsirdības vakara elementi un aktivitātes palīdz spert soļus Dieva virzienā.
- Mūzika – visa vakara gaitā skan dzīvā mūzika. Tas nozīmē, ka ir mūziķi, kas neuzkrītoši (nav pirmajā brīdī redzami) spēlē un dzied mierīgas, pielūgsmes dziesmas. Mūzika palīdz cilvēkiem baudīt vakaru un dziesmu vārdi var palīdzēt lūgties. Mūzikai skanot, arī cilvēki baznīcā jūtas drošāk un nebaidās izkustēties no savas vietas.
- Lūgšanu nodomu kastīte – altāra priekšā ir nolikta maza kastīte, kurā cilvēki var iemest savas uzrakstītās lūgšanas, pateicības, vēstules Dievam. Lapiņas un rakstāmie parasti ir pieejami baznīcas aizmugurē. Cilvēki uz lapiņām var uzrakstīt savus sirds nodomus, lūgšanas, pateicības utt. Tās cilvēki var nest pie altāra un iemest kastītē, to visu atdodot Jēzum. Ir vairākas iespējas, ko darīt ar šīm lūgšanu lapiņām pēc vakara pasākuma. Uzrakstīto neviens nelasa, bet lūdzas to nodomos, atdodot tās kādā klosterī, lai klostermāsas, klosterbrāļi lūdzas vai priesteris svin sv.Misi šajos nodomos.
- Svecītes – baznīcas aizmugurē ir pieejamas arī mazās svecītes, kuras cilvēki var paņemt, aizdedzināt un nest priekšā pie altāra, kur speciāli ir sagatavota vieta, kur tās nolikt. Svecīšu nozīme ir tā, ka mēs tās nesam kā mūsu lūgšanu pie altāra. Varbūt daži cilvēki nevēlas rakstīt lūgšanu lapiņas, bet var aiznest tikai svecīti pie altāra. Un tas jau ir daudz.
- Dieva Vārds – pie altāra blakus lūgšanu nodomu kastītei ir arī kastīte vai groziņš ar Dieva Vārdu, kuru ikviens var izvilkt. Tā bieži vien ir kā atbilde uz lūgšanām. Arī tas ir solis Dieva virzienā.
- Grēksūdze – ideāli, ja vakara laikā ir priesteris, kurš var pieņemt grēksūdzi, uzklausīt un dot svētību. Cilvēki var tuvoties Dievam caur grēksūdzes sakramentu vai vienkāršu sarunu. Tā kā fona skan mūzika, cilvēkiem ir drošāk iet un runāt ar priesteri, nebaidoties, ka citi viņus dzirdēs.
- Mise – ir skaisti, ja Žēlsirdības vakars iesākas ar sv.Misi un pēc tās ir adorācija.
- Noformējums – nav stingri noteikts. Ir skaisti, ja altāris tiek izdekorēts ar baltu un sarkanu audumu, kas simbolizē asinis un ūdeni, kas iztek no Jēzus sāna. Ir labi, ka Žēlsirdības vakara laikā baznīca ir tumšāka, jo tā cilvēki jūtas drošāk. Baznīcā ir sveču gaisma. Uz altāra ir izgaismots Vissvētākais sakraments.
- Evaņģelizācija ielās – vēlams, lai kalpotāji vakara gaitā ārā pie baznīcas ar svecītēm rokās aicinātu garāmgājējus ienākt baznīcā. Šādā veidā baznīcā var ienākt tādi cilvēki, kuri citos laikos un apstākļos neienāktu baznīcā. Bieži vien cilvēki ir pārsteigti par baznīcas skaistumu un to, ka baznīca ir dzīva.
LIECĪBAS
- Mans ceļš pie Dieva sākās ar Elejas Alfas kursa nedēļas nogali. Mūs uzlūdza uz pirmo Žēlsirdības vakaru. Tas bija tik sirsnīgs un patiess, ka gribējās ko vairāk. Es atsāku iet svētdienas skolā, jo man bija vēlme iestiprināties. Mana kvēlākā vēlēšanās bija, lai arī mana mamma sāktu iet uz baznīcu. Manas lūgšanas tika uzklausītas, un mana mamma sāka kopā ar mani doties uz baznīcu. Pēc kāda laika mammai radās vēlme iestiprināties. Un tā mēs vienā dienā tikām iestiprinātas. Vienmēr Zēlsirdības vakaros manas lūgšanas tika uzklausītas. (Sintija)
- Šī liecība ir par Dieva žēlsirdību, uzklausītu lūgšanu un piedošanu.
Jelgavas katedrālē reizi mēnesī notiek Žēlsirdības vakari, kurus cenšos apmeklēt. Šie vakari ir ļoti skaisti, īpašā gaisotnē – iedegtas svecītes, skan pielūgsmes dziesmas, adorācija un dekorācijas baltā un sarkanā krāsā, kas atgādina Žēlsirdīgā Jēzus sirdi. Noliekot altāra priekšā svecīti ar savas sirds lūgšanu, izvelku lapiņu ar Dieva vārdu, kas bieži ir atbilde uz lūgšanu.
Vienu vakaru sēdēju satriekta. Tas bija pārbaudījuma brīdis manā dzīvē. Šķiet, bija notikusi liela netaisnība. Tuva cilvēka nodevība. Apmelojums. Sirds bija pilna rūgtuma. Atkal. Ļoti gribējās saprast, kāda ir mana kļūda un ko Dievs man šajā situāciju vēlas mācīt. Ļoti gribējās piedot, bet jutu – nespēju.
Skanot pielūgsmes dziesmām, sāku lūgties, lai Dievs apžēlojas par mani. Skatoties uz Jēzu, aumaļām lija asaras un sajutu milzīgu nožēlu. Jutos lielākā grēciniece. Es aizmirsu par citiem, kam nevarēju piedot. Asaras lija tik viegli, ka sajutu, ka Dievs vēlas attīrīt manu sirdi no rūgtuma, nepiedošanas, meliem. Mana nepiedošana un tiesāšana aizņēma visu manu sirdi, Dievam vairs nebija vietas. Jutos pilnīgi bezpalīdzīga. Ļoti gribējās sajust Jēzus žēlsirdības pieskārienu. Negribīgi sāku slavēt Dievu par visām situācijām, kas man sāpēja, par sevi un cilvēkiem, kas mani sāpināja un kurus es biju sāpinājusi. Slavēju, raudāju… un pateicos. Vienu pēc otra pienesu lūgšanā tos cilvēkus, kam nespēju piedot. Ar svecīti aizgāju palūgties pie altāra par piedošanu un izvilku Dieva vārdu „Svētīgi sirdsšķīstie…”
Turpināju lūgties un svētīt cilvēkus, kuriem nevarēju piedot. Lūdzos, lai Dievs parāda patiesību par manu sirdi. Jo vairāk lūdzos, jo vairāk Dievs atklāja man labas lietas, ko šie cilvēki man ir darījuši. Ieraudzīju savu augstprātību pret citiem, savu ievainoto aizsargreakciju un arī citu vājumu. Ieraudzīju, ka patiesībā teikts skarbs vārds atbrīvo mani no meliem, noraidījumā un nodevībā ir iespēja vienoties ar Jēzu. Sirdī turpināju pateikties par šiem cilvēkiem, sirsnīgi lūdzu viņiem piedošanu un piedevu.
Lai arī lūdzos par citiem cilvēkiem, pēkšņi lūgšanā ieraudzīju kādu cilvēku. Tas man kādreiz bija tuvs un dārgs draugs, kam uzticējos. Tā bija sanācis, ka pēdējos divus gadus nesarunājāmies. Sāpīgi, jo nesapratu, kāpēc tā notika. Starp mums bija aukstums un aizvainojums. Jutos nepieņemta un noraidīta. Bieži lūdzos, lai Dievs dod iespēju piedot un izlīgt. Sāku pateikties Dievam par visu, ko šis cilvēks bija man, manai ģimenei, draudzei labu darījis. Un ieraudzīju savu kļūdu – nespēju būt labam draugam. Ieraudzīju tik daudz laba par šo cilvēku – cēlsirdību, atsaucību, izpalīdzību, žēlsirdību. Sirdī ielija milzīgs prieks un vieglums, lūgšanā ieraudzīju šo cilvēku smaidām, ar baltiem ziediem rokās.
Es sapratu, ka Dievs uzklausījis manu lūgšanu – esmu piedevusi. Bet svarīgākais – šis cilvēks ir gatavs piedot man. Es biju sajūsmā par Dieva atbildi. Un sajutu neizsakāmu vēlmi šim cilvēkam uzdāvināt ziedu klēpi. Nekavējoties, kamēr vēl vakars nebija beidzies, steidzos uz tuvāko veikalu un nopirku skaistāko ziedu pušķi. Es sen tā nebiju steigusies atpakaļ uz baznīcu, kā toreiz – tik ļoti baidījos, ka šo cilvēku tur vairs nesatikšu. Bet Dievs visas lietas noved līdz galam.
Tikko iegājusi baznīcā, taisnā ceļā devos klāt – pasniedzu ziedus, apskāvu un pateicos par visu. Tā bija brīnišķīga sajūta un milzīga pateicība Dievam par uzklausītu lūgšanu un par drosmi to izdarīt. Slava Dievam par žēlsirdību! (Nelda)
- Uz šo vakaru gāju ar ticību. Manu sirdi nomāca ļoti daudz dziļu problēmu. Uzrakstot to visu uz lapiņas, es paņēmu Dieva vārda graudu, kurā bija teikts: “Meit, tava ticība tevi ir dziedinājusi.” Tā bija momentāla atbilde no Dieva, un es sāku raudāt.
- Dievs zina, kas man ir vajadzīgs, un paldies Viņam par šiem Žēlsirdības vakariem. Katrs vakars mani ļoti uzrunā un aizkustina, katrs no šiem vakariem ir bijis ļoti īpašs, pēc katra no šiem vakariem es piedzīvoju vārdiem neaprakstāmu mieru, prieku, pacilājumu, lietas un apstākļus es redzu citā gaismā. Paldies Dievam un cilvēkiem, caur kuriem top šie vakari. (Mārīte)
- Man šie vakari ļoti patīk, tā ir iespēja apstāties no ikdienas steigas. Adorācijas laikā varu būt kopā ar Jēzu, un varu piedzīvot mieru, prieku, ģimenisku siltumu. Paldies Dievam un komandai. (Ingrīda)
- Žēlsirdības vakara adorācijas laikā Jēzus uzrādīja, ka manā sirdī mīt aizvainojums, nepiedošana zemes tēvam. Šajā vakarā Jēzus mani dziedināja un es saņēmu ļoti lielu Jēzus mīlestību, un Viņš no jauna atgādināja, ka esmu Viņa mīļotā meitiņa. Pēc šiem vakariem manī rodas iedvesma, drosme, atbildība darīt kaut ko jaunu. Sapratu, ka pēc šiem vakariem Jēzus ir dziedinājis mani no bailēm no cilvēkiem un bailēm no neveiksmēm. Manī mājo prieks, slava Kungam. Āmen. (Sandra)
- Slava Dievam, bija ļoti skaists un pārdomu rosinošs Žēlsirdības vakars, kā neiztrūkstošā sastāvdaļa bija, ir un būs Dieva Miers. Pats jūtos Dieva Mīlestības aizdedzināts. (Aigars)
- Tagad katru Žēlsirdības vakaru gaidu ar nepacietību. Uz pirmo Žēlsirdības vakaru aizgāju tikai tāpēc, ka ļoti gribējās piedalīties Svētajā Misē (pirms tam bija Sv. Mise), un pēc tam vienkārši paliku baznīcā. Tagad plānoju un laicīgi izdaru visus darbus, lai šo laiku varētu veltīt Dievam, ne par ko citu nedomājot. Man šis laiks bija smags, darbā piedzīvoju pazemojumus, cilvēki sāpināja. Lūdzos. Ļoti daudz piedomāja pie tā, ko saku, lai to ļaunumu nepārnestu uz citiem. Bet šovakar piedzīvoju lielu prieku un pacilātību, pazuda viss ikdienā uzkrātais smagums, pat elpot kļuva vieglāk. Jēzus dziedina. Dievam ir laba humora izjūta, citādi laikam, Viņš mūs, cilvēkus, nespētu saprast. Tagad tas, par ko uztraucos un ļoti pārdzīvoju, tāds nieks vien liekas. Slava Dievam! (Marta)
- Dievs zina, kas man ir vajadzīgs un es varu teikt, ka šie vakari ir paredzēti man. Žēlsirdības vakarus gaidu ar nepacietību. Dodos uz tiem ar lielu jautājumu bagāžu, uz kuriem saņemu atbildi nekavējoties, izvelkot Dieva Vārdu. Šie vakari mani piepilda ar mieru, prieku, līksmību, pēc tiem gribu dalīties šajā priekā ar citiem un arī aicināt uz šiem skaistajiem vakariem. Paldies Dievam un komandai. (Mārīte)
- Šajā Žēlsirdības vakarā piedalījos pirmo reizi. Parasti es visās lūgšanās un arī adorācijā vairāk vēršos pie Mātes Marijas, taču šoreiz bija savādāk. Marija mani aizveda uz tikšanos ar pašu Dievu Tēvu. Es to vārdiem nespēju aprakstīt, es satikos ar Dzīvo Dievu un izjutu neizmērojamu mīlestību. Rakstot uz lapiņas savu nodomu, neapzināti mans pirmais vārds bija Tēvs, un es sāku ļoti raudāt. (Tatjana)
- Žēlsirdības vakari ir tikšanās brīži ar Dievu, mūsu Kungu Jēzu Kristu Vissvētākajā Sakramentā. Tās ir tik personiskas tikšanās reizes, kuras grūti citiem izstāstīt.
- Skaists, muzikāls, patiesa Dieva miera un mīlestības piepildīts vakars. Miers, kas iegūts, tik ļoti man nepieciešams ikdienā strādājot, tiekoties ar cilvēkiem. Laika gaitā tas atkal pazūd, bet ir labi, ka atkal ir iespēja to atgūt. (Marta)
- Jau ienākot baznīcā, kad dzirdēju, kā tiek dziedāta slavas un pielūgsmes dziesma Jēzum, sajutos ļoti labi un priecīga, ka atbraucu. Vakara tēma arī ļoti uzrunāja, man tas tiešām bija aktuāli. Palikt patiesībā un nenoticēt meliem. Braucot uz Bebreni laiks bija vējains un taisījās līt, bet Žēlsirdības vakara pašā sākumā pa baznīcas logiem spīdēja tik spoža saule. Uzticēju Jēzum savas sāpes un problēmas. Kad dziedāja dziesmu “Strūga”, sajutu Svētā Gara iedvesmu iedegt svecīti un kā savu lūgšanu Jēzum aiznest un nolikt priekšā. Pēc vakara jutos ļoti labi – kā atjaunota. Slava Dievam! (Ināra)
- Žēlsirdības vakarā Dievs no jauna atklāja un atgādināja par savu lielo Mīlestību uz mani. Sapratu, ka esmu brīžiem pagriezusi muguru Dieva Vaigam. Slava Dievam, ka tiku uzrunāta un varēju piedzīvot Viņa Žēlsirdību šajā vakarā. (Iveta)
- Skaists Dieva mīlestības un miera piepildīts vakars. Šie vakari mani nomierina, piepilda ar prieku, spēku. Dieva slavēšanas dziesmas bija brīnišķīgas. Slava Dievam. (Anita)
- Uz šo vakaru gāju ar jautājumu neziņu…un atkal pārliecinājos, ka Dievs mani gaida un ļoti, ļoti mīl. Klausoties Dieva vārdu, sadzirdēju atbildi. Patika adorācija, klusums, saruna ar Jēzu. Sajutu mūsu vienotību. Paldies par vakaru. (Anita).
- Skaists, Dieva miera un mīlestības piepildīts vakars. Gluži kā tajā dziesmā: „Atdod visas rūpes Kungam …,” tā arī man sanāk, kad vakara gaitā sirdī ienāk patiess miers, prieks un mīlestība. Sapratne, ka Jēzus mūs pieņem un mīl tādus, kādi esam. Ko gan cilvēkam vairāk vajag? (Marta).
- Kad nogurumā, miega trūkumā un ar mazu bērnu ierados šai vakarā, pie sevis visu ceļu domāju, vai tiešām nevarējām palikt mājās un izgulēties. Šajā Žēlsirdības vakarā piedzīvoju sirds šķīstīšanos ar skaistu grēksūdzi un saņemto Dieva Vārdu. (Agnese)
- Vakara gaitā Dievam uzticēju visas grūtības un cīņas. Atbildi saņēmu caur izvilkto Dieva Vārdu no Lūkas evaņģēlija: “Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie Manis visās grūtībās. Un tāpēc Es jums novēlu Valstību, kā mans Tēvs Man to novēlējis.” (Mārcis).
- Apmeklēju Žēlsirdības vakaru ar domu, ka man Dievam ir jāpasaka kaut kas vairāk, nekā ikdienišķās lūgšanas. Patreiz slimojot, galvā viens vienīgs haoss. Aizgāju ar domu, ka pateikšu visu… bet tas brīdis, kad varēju uzrakstīt vēstuli, bija saldais ēdiens dvēselei. Domas vadīja pildspalvu, īsti neatceros visu ko sarakstīju. Bet Dievs sapratīs….paldies tev, Jēzu, par visu! (Vineta)
- Slava Dievam par klātbūtni Žēlsirdības vakarā! Sajutu Jēzus pieskārienu un sāka birt asaras. Pateicība Dievam par Viņa lielo mīlestību uz mani! (Violeta)
- Dievs zina, kas man ir vajadzīgs un šie vakari ir paredzēti man. Adorācijas laikā savas rūpes, raizes, prieku uzticu Jēzum. Šo tikšanās brīdi ar mūsu Kungu Jēzu Kristu izdzīvoju tik brīnišķīgi, ka to citiem ir izstāstīt grūti, to jāizdzīvo pašam. (Anita)
- Žēlsirdības vakars un iespēja tikt atbrīvotam no grēka. Priesteris grēksūdzē runāja par tādām lietām, kas pat šķita nesaistītas ar manis izsūdzētajiem grēkiem. Pēc tam es sapratu, ka tā bija atbilde uz jautājumu, ar kuru ierados uz šo vakaru. Dievs ir ļoti žēlsirdīgs! (Jurijs)