+ Šodien es vēlos jums iemācīt to, ko jūs mēdzāt saukt par kontemplāciju, kas ir jūsu kopība ar Dievu – ar Mani, kas mītu jūsu sirdī.
Nepiepūlaties, nesasprindziniet dvēseles spēkus kā loka stiegru, ļaujiet savam garam mierā un klusumā atpūsties un atvērties Manai darbībai. Jūsu dvēselē Man ir vieta, kurā Es pastāvīgi uzturos – bērnam nav jāpaziņo par sevi Ķēniņam vai jāiziet cauri daudzām uzgaidāmajām telpām un istabām – viņš vienmēr var jebkurā brīdī ienākt, ja ir mazs un pilnībā Man atdots. Un, kad viņš ieies savas dvēseles tabernākulā, lai viņš mierīgi nosēžas pie Manām kājām un, skatoties Man acīs, lai klusi gaida uz Manu vārdu vai iedvesmu, vai kaut vai smaidu un skatienu, kas vērsts uz viņu. Nav spriedzes, nav formulu vai etiķetes… Klusums, miers un mīlestības pilna uzmanība – to Es sagaidu no bērna, lai varētu ar viņu dalīties.
+ Tu vēlies, lai Es tev pastāstītu vairāk par kontemplāciju – un tāpēc, Mans bērns, zini, ka tu un arī citi neesat savienībā un kopībā ar Mani, kad esat iegājuši savas dvēseles kapelā, lai ar Mani runātu, bet neizslēdzat paši sevi.
Tā ir patiesība, ka jūs spējat un varat runāt ar Mani par visu, bet jūs nākat vēloties ņemt tikai sev, iegūt dažādas dāvanas un iekšējos talantus, lai sev izlūgtu, izprastu… Priekš sevis! Jums jānāk godināt un kontemplēt Mīlestības Dievu, lai dotu Viņam godu, lai dotu Viņam mīlestību pretī tai bezgalīgajai mīlestībai, ko Viņš jums dod; lai kontemplētu, bet kuru? – Viņu, nevis paši sevi Viņa priekšā, vai pat Viņā.
Jūs nākat, lai Man diktētu, ka vēlaties šo vai to, neatstājot Man nekādu brīvību izvēlēties žēlastības un dāvanas, kuras Es vēlos dot bērnam, kurš pats sevi ir pilnībā un bez atlikuma Man atdevis, kurš neko neplāno, bet paļaujas uz Mani un vēlas tikai vienu satiekoties ar Mani: mīlēt un pazaudēt sevi Mīlestībā – Dievā, nevis savā mīlestībā.
Vai Es – Mīlestība – nezinu labāk par jums, kas un kad jums vajadzīgs jūsu dvēselei? Bet jūs neļaujat man svētdarīt jūs īpašā veidā, prasot Man to un šito, tāpat kā bērns prasa saldumus no mātes, tā vietā, lai ļautu Man jūs barot tā, kā Es to daru, dodot jums vislabāko barību garam – pielāgotu tā stiprumam, pareizajam un tikai viņam dotajam ceļam.
Tā ir nodošanās kontemplācijai – kad jūs izslēdzat paši sevi, savu plānu, savu rīcību, savas svētdarīšanas metodes, un kā zieds atveriet Man savu dvēseli, lai Es pats to veidotu un piepildītu ar tādām dāvanām, kādas jūsu dvēselei ir nepieciešamas, un ko Es viens pats zinu un saprotu.
Jūs nepārstāsiet darboties, jūsu dzīve nekļūs pasīva, bet tikai Es būšu iedvesmas avots un virzītājspēks jūsu rīcībai – un jūs kā Mani instrumenti pildīsiet Manu gribu. Vai jūs baidāties, ka Es jūs nesvētīšu labāk un pilnīgāk, nekā jūs paši to spētu izdarīt ar savām vislielākajām pūlēm?
Tas ir tas, ko es jums dodu kā otro kontemplācijas nodarbību, kuru labāk nosaukt par dzīvi ar savu Dievu – dzīvi ar Mīlestību un Mīlestībā.
+ Kad jūs domājat par lūgšanas dzīvi, par kopību ar Mani, jūs domājat par to, kā ieiet savas dvēseles svētnīcā, lai tur satiktos ar Mani. Es gribētu no jums kaut ko pilnīgi citu. Jums nav jānāk pie Manis, jums pastāvīgi jādzīvo savas dvēseles vietā, kur Es pastāvīgi dzīvoju – jūsu Dievs un Līgavainis.
Tur ir jūsu mājoklis, klostera celle un viss, ko jums nāksiet darīt “ārēji”, būs jūsu dažādie pienākumi – tā ir jūsu izeja. Lai izdarītu to vai citu, jums ir jāiznāk no celles, bet arī tad jūs neiziesiet vieni paši. Kad jūs Mani iekļausiet visā savā dzīvē, Es ar jums tajā pilnībā dalīšos un ar Mani jūs visu darīsiet, strādāsiet, runāsiet un pat domāsiet.
Galu galā esmu tavs uzticīgākais, iejūtīgākais Draugs, kurš tevi pilnībā saprot. Tāpēc dalieties un izdzīvojiet visu ar Mani, jebkurā laikā, kad vien iespējams, ieejiet mūsu cellē, lai tās klusumā Man lūgtu padomu, pieslietos Man, pielūgtu Mani un runātu ar Mani mīlestības un uzticības vārdiem. Tad nekas nebūs “jūsu”, bet viss būs “mūsu”.
Tādējādi pieaugs patiesa draudzība ar Mani, kurai nav līdzīgas visā Visumā. Dažreiz Es jums dāvāju tādu patiesu draudzību jūsu starpā – patiesu, kad Es esmu tās saikne un kad mīlestība pret Mani, saista un vieno Manu bērnu dvēseles ar Dieva mīlestības liesmu. Tā ir draudzības skola ar Mani, jo mūsu draudzība pati par sevi pārsniedz jūsu priekšstatu par vienošanos mīlestībā – tā ir ideāla draudzība ar Dievu – kuru jūs saucat par augsto kontemplāciju.
+ Lai dzīvotu ar Mani, jums ir nepieciešams pilnīgs jūtu līdzsvars, kāds bija Manai Mātei – atdariniet Viņu šajā ziņā. Nesakārtotas un nekontrolētas sajūtas, ko jūs saucat par emocijām, rada iekšēju apjukumu un neļauj jums dzirdēt Manu balsi vai dziļi pieņemt Manus vārdus. Jums jāatbrīvojas no tā!
Dieva bērna dvēselē jāpaliek tikai mīlestībai – mīlestībai, nevis kaislībai mīlestībā vai naidam. Jūs ne tikai nevarat ienīst kādu – Es jums tāpēc teicu “mīliet savus ienaidniekus” – bet pat just nepatiku, rūgtumu, aizvainojumu. Tie taču izriet no jūsu egoisma, un, lai būtu brīvi un varētu brīvi dzīvot kopā ar Mani, jums ir jāatstāj sevi.
Jums jāmīl visi, jo Es viņus visus mīlu un esmu atdevis sevi par viņiem. Un jums arī jābūt tam gataviem!
Jūsu aizvainojums izriet no tiesāšanas. Jūs tiesājat vārdus, darbus un pat nodomus, bet tas nav jūsu pienākums. Es mēdzu būt skarbs, un dažreiz Es izsaku spriedumus. Tās ir Manas tiesības! Tas neskar jūs! Jums vispār nenākas tiesāt. Tu pati zini, cik ļoti sāp pārsteidzīgi spriedumi par tevi, taviem tuviniekiem un citiem. Tev nav tiesību šādi sāpināt citus. Nenosodot nevienu, jūs atgūsiet jūtu līdzsvaru. Nevis vienaldzību, bet līdzsvaru. Jums nav jābūt aukstiem – gluži pretēji, bet jums jāmīl Dieva veidā un gudri.
Kunga Jēzus vārdi, ko saņēma Ludmila Krakoviecka