Gender un LGBT uzbrukumā

Vēsture māca, ka ateisms, kas cīnās ar Dievu, bija un ir visu genocīdu, totalitārismu avots un pamats fanātismam un māņticībai.

Pašreizējā vēstures posmā viens no lielākajiem draudiem demokrātijai un cilvēka brīvībai ir ateistiskā gender un LGBT ideoloģija. Tās vissvarīgākais mērķis ir kristīgās vērtību sistēmas pilnīga iznīcināšana. Šī neomarksistiskā ideoloģija, neskatoties uz acīmredzamiem zinātniskiem faktiem, apgalvo, ka cilvēks nepiedzimst kā vīrietis vai sieviete, bet par tādu kļūst, pateicoties viņa izvēlei un savām seksuālajām vēlmēm.

LGBT un gender ideologu uzbrukuma galvenie mērķi ir laulība, ģimene un katoļu baznīca. Karls Markss rakstīja: “Pēc atklājuma, ka pasaulīgā ģimene ir Svētās ģimenes noslēpums, tai ir jābūt iznīcinātai gan teorētiski, gan praktiski”.

Vadošie marksisma ideologi, kurus vadīja naids pret Dievu un kristīgo vērtību sistēmu, izstrādāja stratēģiju, lai iznīcinātu katoļu baznīcu. Tas ir jādara, pārņemot kultūru, izglītību un plašsaziņas līdzekļus. Pateicoties tam, viņi varēs izplatīt pilnīgu seksuālo izlaidību un iznīcināt kristīgo vērtību sistēmu. Šie cilvēki vēlas, lai marksistiskā ideoloģija iekļūtu visās dzīves jomās, tas ir, kultūras iestādēs, skolās, universitātēs, dažādās sabiedriskās organizācijās un plašsaziņas līdzekļos, kam jākļūst par vissvarīgāko ieroci cīņā pret kristietību.

Viens no gender un LGBT ideoloģijas pamatlicējiem Vilhelms Reihs (1897-1957) apgalvoja, ka ir jānoņem visi ierobežojumi seksuālajā sfērā, lai no visu cilvēku apziņas izņemtu pārliecību, ka cilvēks ir radīts pēc “Dieva tēla un līdzības”. Šis austriešu psihiatrs un seksologs rakstīja: “Līdz ar dzimumorgānu atbrīvošanu, idejai par Dievu vajadzētu izzust” un ierosināja “orgasma reliģiju” un “seksuālo misticismu”. “Mīlestība zem jostasvietas un baudas pārņemošais saldums dzimumakta laikā – tas ir īstais dievs”, viņš teica.

Cits šīs ateistiskās ideoloģijas līdzdibinātājs Andrē Bretons aicināja pilnībā izskaust kristīgo morāli: “Iespaidīgā veidā ir jāuzbrūk kristīgajai civilizācijai, lai beidzot tiktu galā ar tādiem jēdzieniem kā grēks, pirmatnējais kritiens un pestījošā mīlestība un pilnīgi aizstāt tos ar vīrieša un sievietes dievišķo tuvību. Morāle, kas balstīta uz baudas prioritāti, drīz atbrīvosies no visas šīs ļaunās ciešanu un pakļaušanās morāles, kas ir imperiālisma un Baznīcas rokās”.

Naids pret ģimeni un vēlme to iznīcināt izriet no naida pret Dievu. Pēc gender ideologu domām, viss ļaunums rodas no kristīgās morāles, kas paverdzina. Tādēļ, pēc viņu domām, tā ir pilnībā jāiznīcina, lai tā neierobežotu cilvēku dziņas un izveidotu jaunu ētiku – brīvu no kāda spiediena un ierobežojumiem, tā lai cilvēkam būtu neierobežota pieeja seksuālajām sajūtām.

Katra cilvēka īpašā cieņa

Lai saprastu, ar kādu iracionālu naidu gender un LGBT ideologi cīnās ar Kristus atklāto patiesību par Dievu un cilvēku, ir jāatgādina kāda īpaša cieņa tika piešķirta katram cilvēkam. Tas bija pats Dievs, kurš radīja cilvēku kā sievieti un vīrieti pēc sava tēla un līdzības, apveltot viņu ar nemirstīgu dvēseli, prātu, brīvu gribu un spēju mīlēt (sal. 1Mozus 1,26-31). Svētais Jānis Pāvils II rakstīja: “Dzīve, ko Dievs dāvā cilvēkam, ir kas vairāk nekā tikai būšana laikā. Tā ir tiekšanās pēc dzīves pilnības; tā ir esamības sēkla, kas pārsniedz laika robežas “jo neiznīcībai cilvēku radījis Dievs, par savas dabas atveidu darījis” (Gudr 2,23)” (Evangelium vitae, 34). Cilvēks ir apveltīts ar ārkārtēju cieņu. “Savā tuvākajā – vīrietī vai sievietē – var redzēt paša Dieva atspulgu, kas ir katra cilvēka galvenais mērķis un piepildījums” (EV 35).

Apveltot katru cilvēku ar ārkārtēju cieņu, Kungs Dievs ierakstīja viņa sirdsapziņā Dekalogā ietverto mīlestības likumu. Tas ir aicinājums mīlēt Dievu un tuvāko, ievērojot desmit baušļus, pārvarēt ļaunumu ar labu, naidu ar mīlestību un piedodot visiem visu. Dekalogam ir mūžīga vērtība un tas ir cilvēces pamattiesības, kuru ievērošana dod brīvību un mūžīgo dzīvi, vienojot cilvēku ar Dievu un tuvākajiem. Šim morālajam likumam, kas izteikts desmit Dieva baušļos, vajadzētu būt vissvarīgākajam uzvedības standartam cilvēku attiecībās.

Kļūstot par īstu cilvēku, Jēzus Kristus vienoja sevi ar katru cilvēku, un savā nāvē un augšāmcelšanās Viņš piedeva mums visus grēkus un dāvāja mūžīgo dzīvi. Tas bija pats Dievs, kurš katram cilvēkam garantēja sirdsapziņas brīvību un tiesības uz dzīvību no ieņemšanas brīža līdz dabīgai nāvei. Šo tiesību ievērošana ir demokrātijas pamats. Tāpēc briesmīga cilvēka sirdsapziņas samaitāšanas izpausme ir abortu un eitanāzijas legalizēšana. Svētais Jānis Pāvils II rakstīja, ka šie ir briesmīgi noziegumi, kurus neviens cilvēka likums nevar atzīt par pieļaujamu: “Nekas un neviens nevar dot tiesības nogalināt nevainīgu cilvēcisku būtni, vai tas būtu embrijs vai auglis, bērns vai pieaugušais, vecs cilvēks, neārstējami slims vai mirstošs. […] Nevienai varai nav tiesību to piespiest vai atļaut” (EV 57). “Aborts neatkarīgi no tā, kā tas tiek izdarīts, ir apzināta un tieša cilvēciskas būtnes nonāvēšana agrīnā dzīves stadijā, kas ietver periodu no ieņemšanas līdz dzimšanai. […] Tas, kurš tiek nogalināts, ir cilvēciska būtne, kas atrodas uz dzīves sliekšņa, un tāpēc ir visnevainīgākā būtne, kādu vien var iedomāties: to nevar uzskatīt par agresoru, vēl jo vairāk par netaisnu agresoru!” (EV 58).

Radikāla patiesības noraidīšana

Gender un LGBT ideoloģija ir programma, kas radikālā veidā noraida patiesību par Dievu un cilvēku, kā arī morāles principus, ko esam saņēmuši no Kristus. Šai ideoloģijai nav nekāda sakara ar uzticamām zināšanām un zinātniskiem datiem. Tā noliedz Dieva esamību, pazemina cilvēcisku būtni līdz saprātīga dzīvnieka līmenim, bet cilvēka dvēseli līdz instinktiem. Saskaņā ar šo ideoloģiju vissvarīgākais cilvēka dzīves mērķis ir neierobežota pieeja seksuālajai pieredzei. Tas sludina pilnīgu seksuālo brīvību bez kādām morāles normām, ar neierobežotu pieeju kontracepcijai un abortiem. Tāpēc šī ideoloģija noved pie cilvēka pilnīgas iznīcināšanas, pie kristīgās civilizācijas, demokrātijas un brīvības iznīcināšanas. Garīgajā jomā tā ir hedonistiska egoisma kults, bet absolūts egoisms ir mīlestības trūkums, tas ir, elle.

Sabiedrība, kas pieņems gender un LGBT ideoloģiju, nonāks uz pašiznīcināšanas ceļa. Vēsture māca, ka ikreiz, kad cilvēki noraidīja Kristu un visu vērtību sistēmu, ko Viņš mums atstāja, tas noveda pie totalitāru noziedzīgu sistēmu izveidošanās, genocīda, kultūras un brīvības sabrukuma, kā arī sabiedrības morālās degradrācijas un patiesas elles rašanos uz zemes. Ikreiz, kad tika mēģināts “uz ateisma veidot sabiedrisku iekārtu, tad – kā rakstīja krievu rakstnieks Fjodors Dostojevskis – cilvēki radīja kaut ko tik pretīgu, kaut ko tik aklu un necilvēcīgu, ka visa celtne sabruka zem cilvēku lāstu smaguma”. Ikreiz, kad tiek noliegti nemainīgi morāles principi, kad tiek atmests Kristus un Viņa mācība, “tad – kā rakstīja svētais Jānis Pāvils II – cilvēks neatradīs vajadzīgās bremzes, lai nenogalinātu cilvēku. Šīs nepieciešamās bremzes ir Dievā un tā galvenais iemesls, lai cilvēks dzīvotu, cienītu dzīvi un aizsargātu cilvēka dzīvību, ir Dievā, un cilvēka vērtības, cilvēka cieņas un dzīves jēgas galīgais pamats ir tāds, ka viņš ir Dieva attēls un līdzība” (1980. gada 13. aprīlis).

Vēsture mums sniedz traģisku mācību par daudzajiem genocīda noziegumiem, pie kuriem novedušas dažādas ateisma formas. Cilvēks, kurš noraida Dekalogu un Dievu un pakļaujas sātana vadībai, ir spējīgs uz neiedomājamām zvērībām! Kad Dievs tiks izstumts no cilvēku sabiedrības, nekas īsti cilvēcisks nepaliks. “Visa patiesā humānisma pamatā vienmēr ir pazemīga un uzticama Dieva pārākuma atzīšana,” sacīja Svētais Jānis Pāvils II (2001. gada 24. jūnijs).