Kopš kristietības pastāvēšanas sākuma ļaunuma spēki mēģina izkropļot patiesību par Kristu, apkaunot Katoļu baznīcu un priesterus un kurināt naidu pret viņiem. Viņi izmanto daļēju patiesību, lai stāstītu melus.
„Tie Mani velti ienīduši” (Jņ 15,25)
Cīņa ar Kristu un Viņa Baznīcu turpinās jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem. Kad Jēzus Kristus piedzimst Betlēmē, kad Viņš nāk pie katra ar savas Dievišķās mīlestības dāvanu, daudzi nevēlas Viņu uzņemt (sal. Jņ 1,11). Viņi saka Jēzum, Jāzepam un Marijai: „Nav vietas, mēs nevēlamies uzņemt”. Kopš dzimšanas dienas un visas zemes dzīves laikā Jēzus saskaras ar daudzu cilvēku naidīgumu un naidu. Publiskās kalpošanas sākumā rakstu mācītāji un farizeji tik ļoti ienīda Kristu, ka viņi meklēja veidu, kā viņu nogalināt (sal. Jņ 5,18). Laikam ejot, viņu naids pret Jēzu pieauga (skat. Jāņa 7:1,25,30,32; 8:37,40), līdz Viņš tika notiesāts uz nāvi pie krusta. „Tie Mani velti ienīduši” (Jņ 15,25) teica Jēzus. Un tā caur gadsimtiem līdz mūsdienām daudzi pret Jēzu Kristu izturas vienaldzīgi, nicinoši, noraidoši vai pat naidīgi.
Jēzus saviem mācekļiem norādīja uz šī naida galveno iemeslu: “Kad pasaule jūs ienīst, ziniet, viņa Mani papriekš ir ienīdusi. Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet, tā kā jūs neesat no pasaules, bet Es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst” (Jņ 15,18-19).
Kā var ienīst Jēzu Kristu, kurš ir vienīgais mīlestības un dzīves avots? Viņš pats sniedz atbildi, vēršoties pie tiem, kas vēlas viņu nogalināt: “Jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs” (Jņ 8,43-44).
Galvenais naida avots ir “melu tēvā”, tas ir, sātanā. Sātans un cilvēki, kas sevi atdevuši viņa varā, ienīst Kristu un viņa Mistisko Miesu, kas ir Baznīca. Viņi ienīst priesterus, konsekrētas personas un ticīgos. Tieši šis dēmoniskais naids pret kristietību dažādos vēstures laikos noveda pie miljoniem Kristus sekotāju genocīda nozieguma.
Divdesmitajā gadsimtā no naida pret viņu ticību nomira vairāk kristiešu nekā pirmajos deviņpadsmit gadsimtos pēc Kristus dzimšanas. Šeit jāpiemin ārkārtīgi asiņainās Meksikas katoļu baznīcas vajāšanas (1926–1930), kuras veica ateistiska masonu valdība, kas kurināja naidu pret Kristus sekotājiem. Tika nogalināti tūkstošiem priesteru un simtiem tūkstošu ticīgo tikai tāpēc, ka viņi ticēja Kristum. Līdzīgi bija arī Spānijā (1936-1939), kad ateistiskā komunistu un sociālistu valdība naida dēļ pret Kristu nežēlīgi nogalināja 13 bīskapus, 4144 priesterus, 2648 konsekrētos vīriešus un sievietes un desmitiem tūkstošu ticīgo.
Ateistu galvenais mērķis bija pilnīga kristietības iznīcināšana, tādēļ nežēlīgā un necilvēcīgā veidā tika mocīti un noslepkavoti garīgās kārtas pārstāvji un ticīgie gan nacistiskajā Vācijā, gan komunistiskajās valstīs. Polijā komunisti nežēlīgi spīdzināja un slepkavoja priesterus. Tā tika nogalināts svētīgais priesteris Popieluško, pr. Zihs, pr. Niedzielaks un pr. Suhovolecs. Savukārt nacisti Dachau koncentrācijas nometnē pat izveidoja garīdzniekiem īpašu bloku, kurā lielākā daļa ieslodzīto bija poļu katoļu priesteri. Nacisti un komunisti noslepkavoja 2500 Polijas garīdzniekus. (Latvijā represijām, spīdzināšanai, izsūtīšanai un nāvei tika pakļauti neskaitāmi ticīgie un garīgās kārtas pārstāvji, t.sk., pr. Vladislavs Litaunieks, bīskaps Boļeslavs Sloskāns, pr.Pēteris Apšenieks, pr.Konstantīns Butkevičs u.c.). Naids pret Kristu padara kristiešus par visvairāk vajāto reliģisko grupu pasaulē. Katru gadu tiek nogalināti vairāk kā 100 000 laju un priesteru tikai tāpēc, ka viņi ir Kristus sekotāji.
Melu ģēnijs
Kopš kristietības pastāvēšanas sākuma ļaunuma spēki mēģina izkropļot patiesību par Kristu, apkaunot katoļu baznīcu, priesterus un kurināt naidu. Viņi izmanto daļēju patiesību, lai stāstītu melus. Tas ir fakts, ka Jūdass, viens no 12 apustuļiem, izdarīja briesmīgu grēku, nododot Jēzu. Jūdasa nodevība atkārtojas nākamajās paaudzēs. Ir priesteri, kuri pakļaujas nodevības kārdinājumam un tiek samaitāti, sagādājot lielas ciešanas Jēzum un Viņa Baznīcai. Velnišķīgo melu ģēnijs, parādot krituša priestera nodevību, apgalvo, ka visi priesteri ir tādi. Melu tēva kalpi, kļuvuši akli no naida pret Kristu, manipulē ar sabiedrisko domu, kurinot naidu pret priesteriem un katoļu baznīcu. Viņu mērķis ir panākt pilnīgu katoļu baznīcas izstumšanu no sabiedrības un likvidāciju. Šī naida sēkla turpina attīstīties liberālajos un kreisajos masu medijos. Piemēram, filma Kler (2018.gads, Polija). Tās mērķis ir vulgāra neslavas celšana pret katoļu baznīcas garīdzniekiem, norādot, ka visi priesteri ir pilnīgi samaitāti cilvēki, kas ir pelnījuši vislielāko nicinājumu un nosodījumu.
Šo pašu stratēģiju izmantoja Trešā reiha propagandas vadītājs Jozefss Gebelss, kurš 1937. gadā teica: “Katru dienu atklājas seksuālās vardarbības gadījumi, ko izdarījuši katoļu garīdzniecības pārstāvji. Diemžēl mēs vairs nevaram runāt par atsevišķiem gadījumiem, bet drīzāk par kolektīvu morālu pagrimumu. Daudzi priesteri un konsekrētas personas savu vainu ir atzinušas. Neapšaubāmi, tūkstošiem tiesu varas atklāto lietu ir tikai daļa no patiesajiem skaitļiem, ņemot vērā, ka baznīcas hierarhijai ir izdevies noslēpt un piesegt daudzus deģenerātus”.
Jau viens no galvenajiem franču revolūcijas ideologiem Deniss Didro pavēlēja revolūcijas vadītājiem, ka vislabāk ir cīnīties ar Baznīcu, nomelnojot un morāli gremdējot garīdzniekus. Līdzīgi rīkojās arī Hitlers. Pēc varas pārņemšanas viņš ar lielu apņēmību cīnījās pret kristietību. Vispirms viņš sāka cīnīties ar katoļu priesteriem un konsekrētām personām. Viņš plānoja viņus pilnībā diskreditēt sabiedrības acīs. Tāpēc Vācijā no 1935. gada notika liels skaits tiesas prāvu pret priesteriem un konsekrētām personām, kas tika apsūdzēti pedofilijā ar homoseksuālu raksturu. Nacistu propagandas ideja bija likt vācu sabiedrībai katoļu garīdzniekus uztver kā “parastus noziedzniekus”.
Trešā reiha propagandas ministrija žurnālistiem izdeva norādes par to, kā ziņot par priesteru tiesas procesiem. Viņiem tika pavēlēts, lai katoļu garīdznieku “netikumu” tēma pastāvīgi atrastos vācu preses lappusēs. Gebelss paskaidroja, ka medijiem ilgstoši “gudri jādozē” informācija un tādējādi jāuztur sabiedrībā interese par priesteru amorālo uzvedību. Ideja bija diskreditēt katoļu baznīcu tā, lai tā neietekmētu vācu jauniešu izglītību. Hitlers saviem līdzgaitniekiem par katoļu priesteriem teica: “Apzīmēsim viņus par parastiem noziedzniekiem! Es noraušu godājamo masku no viņu sejām. Un, ja ar to nepietiek, es likšu viņus izsmiet un nicināt.”
Brīvmūrniecība
Šis bīstamais masveida ateizācijas scenārijs ar demoralizācijas palīdzību ir daļa no brīvmūrniecības darbības, kuras galvenais mērķis ir organizēta cīņa pret Kristu un katoļu baznīcu. Šīs noslēpumainās organizācijas mērķis ir pilnībā iznīcināt katolicismu. Viens no tās vadītājiem rakstīja: „Plaši izplatīsim atkarību un korupciju. Lai cilvēki uzņem to ar visām savām piecām maņām, lai viņi to dzer, lai pildās ar to. […] Pakļaujiet masas izvirtībai, un jums nebūs katoļu. […] Lai iznīcinātu Baznīcu, būtu jāiznīcina sievietes […], demoralizēsim viņas līdz ar Baznīcu. […] Visefektīvākais trieciens Baznīcas sirdij ir korupcija” (A. de Lassus, Masoneria, intrygująca tajemniczość, Warszawa 1993, 104. lpp.).
Kad 1917. gadā Romā brīvmūrnieki svinēja 200. gadadienu, tās vadītāji paziņoja, ka uzsāk pēdējo cīņu pret Baznīcu, kuras mērķis ir to pilnībā iznīcināt. Ir veiktas darbības, lai cīnītos pret Baznīcu, caur iekšēju katoļu aprindu demoralizāciju un sabrukumu. Šim nolūkam viņi savus slēptos aģentus nosūtīja uz semināriem un klosteriem. Izmeklēšanas komitejai ASV Senātā slavenā komunistu aktīviste Bella Dodd atklāja šokējošus faktus. Dodot zvērestu, viņa sniedza liecību: “1930. gados mēs priesterībā iefiltrējām 1100 cilvēkus, lai iznīcinātu Baznīcu no iekšienes. Ideja bija panākt, lai šos cilvēkus iesvēta un pēc tam tie kā prelāti un bīskapi kāptu pa ietekmes un varas kāpnēm.”
Manipulācija
Mums jāapzinās, ka šodien mēs saskaramies ar milzīgām mediju manipulācijām, kuru mērķis ir graut katoļu baznīcas autoritāti. Šīs liekulīgās manipulācijas ir balstītas uz faktu, ka masu mediji pilnīgi klusē par desmitiem tūkstošu pedofilijas gadījumu dažādu sociālo grupu vidū, vienlaikus koncentrējoties uz nedaudzajiem šādiem garīdznieku nodarījumiem. Mērķis ir likt cilvēkiem būt pārliecinātiem, ka priesteris ir pedofils.
Apskatīsim faktus. ASV valdības Bērnu biroja (Children’s Bureau) ziņojumā teikts, ka 2011. gadā ASV teritorijā tika reģistrēti 61 472 seksuāli noziegumi pret bērniem. No tiem 0,034 procentus šādu darbību izdarīja garīdznieki. Neatkarīgas John Jay College of Criminal Justice organizācijas veiktie pētījumi liecina, ka no 1950. līdz 2002. gadam 6000 fiziskās audzināšanas skolotāju un sporta treneru tika atzīti par vainīgiem nepilngadīgo seksuālā vardarbībā ASV. Tajā pašā laika posmā ASV strādāja 109 000 priesteri. 52 gadu laikā apmēram 100 priesteri tika notiesāti par seksuālu vardarbību, un viņi tika izraidīti no priesterības. Tikai 22 no viņiem tika apsūdzēti pedofilijā tās pilnīgā nozīmē, bet 78 – par seksuāliem nodarījumiem pret pieaugušajiem. ASV ir pierādīti 39 miljoni pedofīlijas gadījumu, 60% no šiem upuriem bija bērni, ko izmantoja tēvi, patēvi vai onkuļi. Tas nepārprotami ir „seksuālās revolūcijas” rezultāts, visuresoša pornogrāfija, kuru bez kavēšanās reklamē plašsaziņas līdzekļi. Pornogrāfijas, kontracepcijas ražotāji, abortu un mākslīgās apaugļošanas klīniku īpašnieki gūst miljardiem ieņēmumu no savas darbības. Viņu klienti ir cilvēki, kuri ir morāli apmaldījušies un ir atkarīgi no seksa. Katoļu baznīca, kas aicina uz atgriešanos, sirds šķīstību un pilnīgu novēršanos no seksuālas visatļautības, ir vislielākais šī dēmoniskā biznesa ienaidnieks. Tas ir viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc katoļu priesteri ir kļuvuši par naidu kampaņas objektiem, viņus nomelnojot un apmelojot plašsaziņas līdzekļos.
“Uzvari ļaunumu ar labu” (Rom 12,21)
Mēs zinām, ka tikai Jēzus Kristus mīlestība var pārvarēt visu dēmonisko ļaunumu. Kristum ir vajadzīga mūsu piekrišana un mūsu tīrā sirds, lai Viņš varētu darboties mūsos un caur mums ar savu mīlestību sasniegt lielākos grēciniekus un tos, kas mūs ienīst, un palīdzētu tiem atgriesties. Lai Dievs caur mums varētu darboties, mums jāpilda sekojoši nosacījumi:
- Mums katru dienu caur Mariju jāuztic sevi Jēzum un jāapņemas nekavējoties pēc katra smaga grēka doties pie grēksūdzes, lai vienmēr paliktu Dieva žēlastības stāvoklī, radikāli noraidot pornogrāfiju, seksuālu visatļautību, kontracepciju, visa veida okultas prakses, alkoholismu, narkomāniju, smēķēšanu, rijību, kristietībai naidīgu televīzijas kanālu, vietņu skatīšanos, kā arī tādu tabloīdu, avīžu un grāmatu lasīšanu.
- Ir jāorganizē savs dienas režīms tā, lai lūgšana vienmēr būtu pirmajā vietā: kāds Rožukroņa noslēpums, Dieva žēlsirdības kronītis, Svēto Rakstu lasīšana un meditācija, regulāra grēksūdze (vismaz reizi mēnesī) un, ja iespējams, ikdienas Euharistija un Vissvētākā Sakramenta adorācija.
- Mums vienmēr vajadzētu visiem piedot visu, neturot ļaunu prātu, lūgt par mūsu ienaidniekiem, palīdzēt cietējiem, slimajiem, veciem cilvēkiem un nabadzīgajiem, izvēloties redzēt viņos klātesošo Kristu.
- Mums jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas labāk pildītu savus pienākumus. Ja veselība atļauj, tad trešdienās un piektdienās vajadzētu ievērot gavēni ar maizi un ūdeni.
Tikai tiem, kas paliek Dieva žēlastības stāvoklī, kuri lūdzas, gavē, pieņem un pielūdz Jēzu Euharistijā, ir visefektīvākais ierocis pret ļaunuma spēkiem (sal. Mt 4,1-11). Svētais Jānis Pāvils II rakstīja “Tāpēc būsim pazemīgi un drosmīgi lūgšanā un gavēnī, lai nestu spēku no Augšienes, kas nojauks maldu un melu mūrus […] un viņu sirdīs uzmodinās dzīves un mīlestības civilizācijas iedvesmotus lēmumus un plānus” (Evangelium vitae, 100).