Svētais Jānis Pāvils II teica, ka “viss pasaules ļaunums var tikt uzvarēts ar Euharistiskās adorācijas lielo spēku”.
Euharistijā klātesošais Jēzus Kristus aicina mūs visus pie sevis: “Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu” (Mt 11,28). Viņš lūdz mūs pieņemt Viņu ar tīru sirdi Svētajā Komūnijā un palikt adorācijā Viņa klātbūtnē. Viņa visvarenā dievišķā mīlestība ir visefektīvākais līdzeklis pret katru ļaunumu. Tā varam ļaut Jēzum atbrīvot mūs no egoisma un atkarībām, lai Viņš dziedētu visas mūsu sirds rētas.
Lai ļautos vadībai, kuru Jēzus mums piedāvā, mums vispirms ir jāatdod Viņam visi savi grēki gandarīšanas sakramentā un pēc grēku atlaišanas brīnuma saņemšanas katru dienu jāpieņem Viņš Svētajā Komūnijā un stunda jāpavada adorācijā Viņa klātbūtnē. Kurš nezaudēs drosmi šajā praksē, bet “izturēs līdz galam, tas izglābsies” (Mk 13,13); viņš arī iemācīsies mīlēt ar tīru sirdi un tiks dziedināts no visām verdzībām, tādām kā pornogrāfija, narkomānija, alkoholisms vai azartspēles. Jēzus patiešām ilgojas, lai cilvēki Viņu pieņem pēc iespējas biežāk Svētajā Komūnijā un pielūdz Euharistijā, tāpēc baznīcām vienmēr jābūt atvērtām un tajās jābūt nemitīgai Vissvētākā Sakramenta adorācijai, lai katrs varētu satikt Jēzu.
Nemitīgā adorācija
Tēvs Justo Lo Feudo no Vissvētākās Euharistijas misionāru kongregācijas apceļo visu pasauli un palīdz draudzēm sagatavoties nemitīgai Vissvētākā Sakramenta adorācijai. Intervijā ar mūsu redakcijas pārstāvjiem tēvs Justo teica, ka nemitīgā Jēzus adorācija Vissvētākajā Sakramentā ir apbrīnojamu žēlastību avots un nes neierobežotus garīgus augļus. Pielūdzot Jēzu Euharistijā, mēs izpildām Dekaloga pirmo bausli, mēs paužam savu mīlestību pret Dievu pāri visām citām lietām. Adorācijas laikā Jēzus mūs pārveido un dāvā mums mieru, mīlestību, prieku un pacietību, lai mēs dalītos ar šīm dāvanām ar citiem. Tēvs Justo pastāstīja par konkrētiem Dieva darbības gadījumiem.
Atgriešanās avots
Ar nemitīgo adorāciju mēs izpildām to, par ko Svētais Jānis Pāvils II sava pontifikāta sākumā lūdza: “Nebaidieties, atveriet, atveriet plaši durvis Kristum”. Nemitīgās adorācijas kapelu durvis vienmēr ir atvērtas, lai ikviens tajās varētu ienākt; it īpaši tie, kas ir tālu no Jēzus.
Pateicoties nemitīgai adorācijai, daudzi cilvēki atgriežas. Cilvēkiem šķiet, ka kāds viņus sauc… Tas ir Kungs, kaut arī bieži viņi to neapzinās. Tā bija gadījumā ar kādu sievieti, kura kapelā atstāja papīra lapiņu ar šādu saturu: “Vairāk nekā 10 gadus neesmu pārkāpusi katoļu baznīcas slieksni, un, ja tas notika agrāk, tas notika tikai mākslas apsvērumu dēļ. Es joprojām nezinu, kāpēc es tagad esmu šeit, bet es jūtu mieru, kas ir šeit. Es nezinu, no kurienes tas nāk, bet es gribu to atrast”. No šīs lapiņas skaidri redzams, ka sievietei nebija ticības, un viņai nebija ne jausmas, kāpēc viņa atrodas kapelā. Tomēr mēs labi zinām, ka Kungs viņu aicināja un viņa sekoja Viņa balsij. Mēs arī zinām, ka viņas atrastais miers ir reāls. Lūk, kas notiek adorācijas kapelā: tas, kurš tuvojas Kristum Euharistijā, atrod mieru.
Nemitīga adorācija nes arī citus ļoti bagātīgus augļus. Ir zināmi gadījumi, kad cilvēki gribēja izdarīt pašnāvību un… nonāca nemitīgās adorācijas kapelā, jo Kungs šos cilvēkus aicināja! Ir cilvēki, kuri atnāca uz kapelu, nemaz nenojaušot, ka šāda kapela pastāv. Viņu kājas pašas viņus turp atveda!
Kāda sieviete ap četriem no rīta izgāja no mājas, lai nolēktu no tilta. Bija ziema un vēl bija tumšs; nebija arī apgaismojuma. Tomēr tā vietā, lai ietu pa labi, sieviete devās pa kreisi, jo redzēja kādu gaismu – vienīgo gaismu, kas bija redzama tajā naktī. Tā bija kapelas gaisma. Viņa ienāca, redzēja Kungu un saprata, ka Viņš ir augšāmcelšanās un dzīvība. Jēzus, kas ir klātesošs altāra sakramentā, visu Pestītājs, glābj dzīvības. Ir zināms daudz citu līdzīgu gadījumu.
Īpašas žēlastības
Tēvs Justo stāsta, cik reizes viņš bija liecinieks tam, ka Kungs Jēzus piešķir īpašas žēlastības tām vietām, kur priesteris vai bīskaps vēlas ieviest nemitīgo adorāciju. Kādu reizi tēvu Justo uzaicināja grieķu katoļu draudzes priesteris uz Timišuāru, Rumānijā. Tā ir ļoti maza draudze. Gandrīz visi tās iedzīvotāji brīvprātīgi pieteicās adorācijai, taču viņu bija tik maz, ka viņiem neizdevās aizpildīt 168 stundas nedēļā. Tāpēc viņi uzaicināja arī romas katoļus, un, kad ar to nepietika, grieķu katoļu priesteris nāca klajā ar ideju parunāties ar pareizticīgo patriarhu. Un tā viņi arī darīja. Patriarhs, svēts cilvēks un patiesi gudrs, svētīja viņus un nemitīgās adorācijas projektu Rumānijā un ļāva viņiem teikt sprediķi pareizticīgo Misē. Vietējie priesteri ļoti labi uzņēma tēvu Justu un, viņam par pārsteigumu un prieku, ļāva viņam sprediķa laikā uzaicināt tos, kas vēlas uz nemitīgo adorāciju. Pierakstījās 65 pareizticīgie! Tieši tik daudz, cik trūka, lai aizpildītu visas stundas. Tā bija īpaša žēlastība, jo pareizticīgie, kaut arī viņiem ir Euharistija, nezina adorācijas praksi. Tomēr mums izdevās uzaicināt viņus pievienoties tai, apvienojot adorāciju ar Dievmātes kultu. Ir pagājuši jau 12 gadi kopš dienas, kad 2006. gada 15. septembrī, pieminot Sāpju Dievmāti, grieķu katoļi, romas katoļi un pareizticīgie kristieši sāka kopā pielūgt Kungu. Viņi to dara arī šodien. Tā ir liecība, ka Euharistiskais Jēzus visus satuvina, ved uz ekumenismu.
Jauni aicinājumi
Visur, kur ir nemitīgās adorācijas kapelas, Jēzus arī uzmodina aicinājumus. Tas ir skaidri redzams vienā no Spānijas diecēzēm, kurā tagad ir atvērta piektā nemitīgās adorācijas kapela. To apmeklēja viens no ASV bīskapiem. Kad viņš jautāja, cik daudz viņiem ir aicinājumu, viņam teica, ka ir 30 klēriķi, uz ko viņš teica, ka tas nav tik daudz. Tad viņš dzirdēja atbildi: “Kad mums nebija nemitīgās adorācijas, nebija neviena aicinājuma. Tagad ir 30 klēriķi”. Šeit ir noteikta likumsakarība: visur, kur norisinās nemitīgā adorācija, dzimst aicinājumi uz priesterību un arī laulības sakramentu, un tur Jēzus dara brīnumus, lai glābtu cilvēkus.
Vienā draudzē bija laulātais pāris uz izjukšanas robežas. Laulātie jau bija sākuši šķiršanās procesu. Tomēr kādu dienu viņi nolēma kopā doties uz adorāciju. Lūgšanas laikā Jēzus atjaunoja viņu zaudēto vienotību. Tas notika tāpēc, ka Kungā ir vienotība un Viņš to mums dāvā, arī personīgi, iekšēji. Viņš to dāvā katram no mums.
Sirds atvērtība
Adorācija nav mūsu darbības laiks, bet gan laiks, kad mēs pilnībā atdodam sevi Kristus rīcībā, piekrītot, ka Viņš mūs pārveido. Mums vienkārši jāatver sava sirds un jāļauj Jēzum mūs mīlēt. Tad Viņš dara apbrīnojamas lietas. Tie, kas pielūdz Jēzu, izlūdz žēlastību okeānu, no kura mēs visi smeļam. Svētā Mise un Vissvētākā Sakramenta adorācija ir vislielākā cieņa un pateicība, ko mēs varam sniegt Dievam. Adorācija ir turpinājums tam, kas notiek Svētajā Misē. Jēzus patiešām ir kopā ar mums, un mums ir iespēja būt kopā ar Viņu. Baznīca un priesterība dzimst no Euharistijas, ļaujot vienmēr darīt klātesošas Kristus ciešanas, nāvi un augšāmcelšanos, kas mums sniedz dziedināšanu un pestīšanu.
Nemitīgā adorācija soli pa solim
Nav ne mazāko šaubu par to, ka nemitīgā adorācija patiešām ir Dieva lielā dāvana mūsdienām. Dažreiz Jēzus to izveido vietās, kur tas šķiet cilvēciski neiespējami. 2003. gadā Spānijā nebija nevienas nemitīgās adorācijas kapelas. Tagad tā ir 54 draudzes baznīcās. Pirmā bija Cancelada – mazākā Vidusjūras piekrastes draudze, kur, neskatoties uz visām grūtībām, nemitīga adorācija turpinās jau 15 gadus.
Tēvs Justo mums pastāstīja par nemitīgas adorācijas dibināšanu draudzē: “Es apliecinu priesteriem, ka nemitīgā adorācija viņiem nebūs kā jauns slogs. Atcerieties, ka nemitīgās adorācijas organizēšana, vadīšana un aizsardzība pieder īpaši sagatavotai laju grupai. Nav no nekā jābaidās. Jāuzdrošinās. Jāriskē un jātic, ka Kungs visu sakārtos.
Kas jādara, lai aizsāktu nemitīgo adorāciju? Šeit ir uzskaitīti galvenie soļi:
- Lūgšana. Vispirms ir dedzīgi jālūdzas Vissvētākā Sakramenta priekšā par nodomu iedibināt draudzē nemitīgo adorāciju un aicināt citus par to lūgties.
- Rekolekcijas vai draudzes misija, kas palīdzēs sagatavot draudzes locekļus nemitīgai adorācijai. Piemēram, var uzaicināt misionāru no manas kopienas – no Vissvētākās Euharistijas misionāru kongregācijas, jo mēs izplatām nemitīgo Euharistisko adorāciju visās draudzēs un diecēzēs visā pasaulē. Protams, ja prāvests vēlas, viņš to var darīt pats. Mēs vienmēr esam priecīgi palīdzēt.
- Ielūgums uz nemitīgo adorāciju, kas adresējams visiem rekolekciju kulminācijas brīdī. Ko mums vajadzētu lūgt draudzes locekļiem? Lai viņi velta vienu stundu nedēļā, lai būtu kopā ar Kungu Vissvētākajā Sakramentā topošajā adorācijas kapelā. Mums tam ir īpaša veidlapa. Sprediķa beigās visiem tiek izsniegts ielūgums (ieskaitot pildspalvas vai zīmuļus), kas sastāv no šādiem trim punktiem:
a. Ja vēlies iesaistīties nemitīgā adorācijā, norādi savu kontaktinformāciju (vārds, tālruņa numurs, e-pasta adrese).
b.Kurā dienas laikā tu varētu veltīt Jēzum savu stundu? No rīta (6-12), pēcpusdienā (12-18), vakarā (18-24), naktī (0-6)? Mēs neprasām konkrētu dienu un laiku, jo cilvēki to vēl nezinās un neko neierakstīs, tāpēc mēs lūdzam tikai norādīt dienas laiku.
c. Vai tu varētu palīdzēt organizēt nemitīgo adorāciju?
Tad pēc sprediķa mēs veltam divas vai trīs minūtes, aizpildot šādu veidlapu, un pēc tam upurēšanas laikā tās savācam kā dārgu dāvanu Kungam.
Vēlāk, nedēļas vidū, lai dotu iespēju padomāt, mēs zvanam katrai personai, kas izteica vēlmi, lai precizētu konkrētu adorācijas dienu un laiku. Tādā veidā mums vajadzētu nosegt 168 stundas nedēļā. Ja visas stundas jau ir pilnas, tiek izvēlēts konkrēts datums, piemēram, Marijas svētki, lai uzsāktu adorāciju.
- Inaugurācija. Mēģinām to padarīt pēc iespējas svinīgāku. Kad vien iespējams, uzaicinām bīskapu, lai viņš to vadītu. Pēc Euharistijas svinīgā procesijā dodas uz nemitīgās adorācijas kapelu. Tur Kungu novieto un atstāj Viņu uz visiem laikiem.
- Organizācija. Pastāv noteikts ideāls. Dažreiz to nevar īstenot, bet vismaz ir jāmēģina to izdarīt. Mēs veidojam 29 koordinatoru tīklu: viens galvenais koordinators, kurš ir vienots ar priesteri, kurš ir atbildīgs par nemitīgo adorāciju, četri maiņas koordinatori (rīta, pēcpusdienas, vakara un nakts) un pa vienam koordinatoram, kas atbild par katru konkrētu stundu. Mērķis ir, lai Kungs Jēzus nekad nebūtu viens. Tāda veida organizēšana palīdz arī formēt cilvēkus, kas nāk uz adorāciju, lai viņi justos atbildīgi un nekad neatstātu Kungu vienu pašu, lai viņi neatstātu Viņu pirms nākamā cilvēka ierašanās. Kad kāds nevar ierasties, viņam jāmēģina atrast kāds savā vietā, un, ja tas nav iespējams, jāsazinās ar konkrētās stundas koordinatoru, lai viņš varētu kādu noorganizēt uz šo stundu. Maiņas koordinatoru uzdevums ir sazināties ar personām, lai ar viņiem vienotos par noteiktu dienu un stundu; pēc tam uzraugot tikai stundu koordinatorus savās maiņās”.
red. pr. M. Piotrovskis,
tulk. A. Bistžanovska
Kontakti ar tēvu Justo Lo Feudo, kas palīdz organizēt nemitīgo adorāciju draudzē:
justolofeudo@yahoo.es