Daudzas reizes un dažādos veidos Kungs Jēzus mūs aicina būt kopā ar Viņu Vissvētākajā Sakramentā. Zemāk mēs publicējam fragmentus no vārdiem, kas īpaši adresēti priesteriem un kurus Kungs Jēzus nodeva vienam no viņiem.
† Es pasaucu tevi, lai tu piedzīvotu Manas draudzības žēlastību. Es vēlos, lai tu Man būtu mūsdienu Svētais Jānis, kurš Mani mīl, meklē, klausās un paliek manā klātbūtnē (2008. gada 3. janvāris).
† Noliec Mani pirmajā vietā. Manu draudzību vērtē augstāk par visu pārējo. […] Es tevi pasaucu, lai tu būtu Mans draugs. Es tev atklāju sevi kā Draugu, kuru vienmēr esi vēlējies. Draugs, kurš nekad tevi nemaldinās, nekad nepievils, nekad neatstās. […] Runā ar Mani. Klausies Manī. Paliec Manā klātbūtnē. Zini, ka Mans skatiens visu laiku ir vērsts uz tevi. Mana Sirds ir gatava tevi pieņemt jebkurā brīdī. Es slāpstu pēc tavas klātbūtnes. Es vēlos tavas sirds uzmanību. Es vēlos tavu draudzību, atbildot uz draudzību, kuru tev piedāvāju. […]
Katru no viņiem [priesteriem – red. piez.] Es gribētu piepildīt ar Manu žēlsirdīgo mīlestību, Es vēlētos katram no viņiem dot patvērumu Manā ievainotajā sānā, Es vēlētos katram no viņiem sagādāt prieku ar Manu Dievišķo draudzību, taču tik maz Manu priesteru pieņem to, ko Es gribu viņiem dot. Viņi bēg no Mana Vaiga. Viņi ir tālu no Manas atvērtās Sirds. Viņi turas pa gabalu no Manis. Viņu dzīve ir sagrauta. Viņi vēršas pie Manis tikai tad, kad to prasa viņu pienākums. Tajā nav beznosacījuma mīlestības, nav ilgu būt kopā ar Mani Manis dēļ – tikai tāpēc, ka esmu klātesošs Manas mīlestības Sakramentā un gaidu to sabiedrību un draudzību, kurus no miljoniem dvēseļu esmu izvēlējies būt par Maniem priesteriem un īpaši par Manas Svētās Sirds draugiem. Ja vien viņi varētu saprast, ka viņi tika aicināti ne tikai kalpot dvēselēm Manā vārdā, bet vispirms tam, lai pieķertos Man, būt kopā ar Mani, dzīvot Manī un Manis dēļ, dzīvot caur Mani un nevienu citu! […]
Tik daudzi Mani priesteri nekad nav dzirdējuši vai sapratuši uzaicinājumu uz īpašu un visu piepildošu draudzību ar Mani. Tomēr bez tās viņi jūtas vientuļi dzīvē. Viņi ir spiesti meklēt laimes piepildījumu kaut kur citur, meklēt cerību un mieru, ko tikai Es viņiem varu dot būtnēs, kas nav cienīgas viņu ordinēto siržu nedalītas mīlestības. Tik daudzi ir sarūgtināti un vīlušies. Viņi mēģina aizpildīt iekšējo tukšumu ar veltīgām tieksmēm, vēlmēm, lietām, ēšanu un dzeršanu. Es viņiem esmu tik tuvu Manā mīlestības Sakramentā, bet dienu un nakti viņi atstāj Mani vienu pašu.
Ak, cik ļoti Mana Sirds ilgojas pamodināt priesteru-adorētāju grupu, kas gandarīs par saviem brāļiem priesteriem, paliekot Mana Euharistiskā Vaiga priekšā! Es izliešu pār viņiem Manas Euharistiskās Sirds dārgumus. Es vēlos atjaunot priesterību Manā Baznīcā un darīšu to, sākot ar nedaudziem priesteriem, kurus dziļi aizkustina Mana draudzība un kuri ir iekļauti Mana Euharistiskā Vaiga starojuma lokā. […]
Mana Sirds ir piepildīta ar gaismas, mīlestības un mierinājuma vārdiem pret Maniem priesteriem. Cik ļoti man pietrūkst sarunu ar tiem, kurus esmu izvēlējies kļūt par Manas Sirds draugiem! Runā uz Maniem priesteriem par Dievišķas draudzības dāvanu, kuru Es glabāju katram no viņiem. Lūk, priesterības svētuma noslēpums: dzīve draudzībā ar Mani; katru dienu atkārtojot “jā” Dievišķās draudzības dāvanai, ko Es piedāvāju katram priesterim Manā vārdā, kā arī Sakramentā un Manas Miesas un Asiņu upurī.
Es vēlos, lai tu sāktu lasīt katru ceturtdienu Svētā Jāņa Evaņģēlija 13. līdz 17. nodaļu. Baro savu dvēseli ar šo lasījumu. Es to darīšu par spilgtu gaismu tavā dvēselē. Es to darīšu par ēdienu tavam garam. Es to darīšu par dziedinošām zālēm, pretindi pret visām tavām slimībām un vājībām. Tur ir ierakstīti vārdi, kas ir domāti visiem Maniem mācekļiem līdz pat laika beigām; Es tos vispirms teicu tiem, kurus es pazinu vēl pirms pasaules sākuma un izvēlējos kļūt par Maniem priesteriem, priesteriem, kas ir aicināti dzīvot draudzībā ar Mani un caur Mani – dzīvot Mana Tēva tuvumā un Svētā Gara gaismā. Sāc jau šodien lasīt šīs nodaļas un padari to par iknedēļas praksi – veidu, kā svētdarīt ceturtdienas, visas savas dzīves ceturtdienas. Es lūdzu, lai tu tās Man upurētu visu Manu priesteru, tavu brāļu labā. Dari to, un Es tevi apgaismošu. Dari to, un Es tevi pamācīšu. Dari to, un Es tevi mierināšu ar mierinājumu, ko neviens radījums nevar tev sniegt (2008. gada 17. janvāris).
† No Manas ievainotās Sirds plūst nepārtraukta žēlsirdīgās mīlestības straumes, lai šķīstītu, stiprinātu, dziedinātu, svētdarītu un pagodinātu dvēseles. […] Maniem priesteriem nav jādzīvo izolēti, vientulības un draudzības trūkuma sajūtā. Es gribu būt viņu uzticīgais pavadonis dienu un nakti. Es gribu būt viņu mierinājums un atelpa. Es gribu būt Draugs, kurš vienmēr gatavs viņus uzklausīt, pieņemt, dziedināt un atjaunot viņos cerību. Ak, ja vien viņi Mani atrastu tabernākulā! […]
Nekad nepalaid garām iespēju mani pasveicināt, pielūgt, palikt kopā ar Mani Manas mīlestības Sakramentā kaut uz īsu brīdi. Mūžībā tu redzēsi katra mirkļa lielo vērtību, kas pavadīts Manā Euharistiskajā klātbūtnē (2008. gada 31. janvāris).
† Es lūdzu tikai, lai tu būtu Mans draugs un katru brīdi dzīvotu Manas Dievišķās draudzības žēlastībā. Viss pārējais nāks pēc tam. Pilnība ir auglis draudzībai ar Mani, nevis tās priekšnoteikums. Daudzas dvēseles, arī tava, pazūd tajā. Mana draudzība nav kaut kas, ko vajadzētu nopelnīt, tā nav kaut kas, ko nopelna, ievērojot sev izvirzītos izcilības standartus. Mana draudzība ir tīra dāvana. Tā ir Manas Vissvētākās Sirds dāvana un es to dāvāju bez maksas. Tik maz dvēseļu to saprot. Tieciet svētdarīti dzīvojot Manā draudzībā. Viss pārējais ir sekundārs. Mīli Mani un tici Manai beznosacījuma mīlestībai pret tevi. Uzticies Man. Parādi Man, ka tu uzticies Manai žēlsirdīgajai labestībai – it īpaši tad, ja piedzīvo vājības, kaunu un bailes – un Es atjaunošu Manas mīlestības žēlastību tavā sirdī. Es esmu Draugs, kurš tevi nekad neatstās. Lai tev ar to pietiek (2008. gada 17. janvāris).