Kristus mācības par cilvēka seksualitātes nozīmi un laulības sakramenta svētumu noraidīšana, kā arī gender un LGBT ideoloģijas veicināšana, izmantojot liberāli kreisos plašsaziņas līdzekļus, ir galvenie morālās samaitātības, pedofilijas un citu seksuālo patoloģiju cēloņi.
Vissvarīgākais cēlonis tādam briesmīgam morālam noziegumam kā pedofilija un citas seksuālas perversijas ir pilnīga Kristus mācības par cilvēka seksualitāti un par laulības sakramenta svētumu un nešķiramību, kuras vienīgais depozitārijs un sludinātājs ir baznīca, noraidīšana.
Radikāla sacelšanās
Liberāli kreisās aprindas, kas par savas dzīves kredo pieņem gender un LGBT ideoloģiju, radikālā veidā noraida Kristus mācību par cilvēka seksualitāti un sludina pilnīgu morālu visatļautību. Masveidā tas notiek kopš seksuālās revolūcijas 1968. gadā. Pāvests Benedikts XVI raksta, ka “68. gada revolūcija ietver arī faktu, ka pedofilija tika diagnosticēta kā atļauta un pieļaujama”.
Kā liecina pētījumi, homoseksuāļu īpatsvars pedofilu vidū ir aptuveni 40%, lai gan tie sastāda tikai 2% no visiem ASV iedzīvotājiem (avots: https://www.gosc.pl/doc/1539006. Pedofile-Ilu-wsrod-nich-to-geje-a-ilu-to-ksieza). Gender ideologi, izmantojot dzimumaudzināšanu, iznīcina bērnu kauna izjūtu. Mērķis ir samaitāt bērnus jau silītēs un bērnudārzos, lai viņi būtu viegls laupījums pedofiliem.
Šis ārkārtīgi bīstamais demoralizācijas vilnis iekļūst visos mūsu sabiedrības audos un rada seksuālus izvirtuļus, tostarp pedofilus, kuri slēpjas dažādās sociālajās grupās. Pedofilija ir briesmīgs sātanisks ļaunums, kas ir nežēlīgi jāapkaro jau tā pašā saknē.
Diemžēl daži priesteri tika inficēti ar šo briesmīgo ļaunumu, tie, veicot šīs darbības, nodod Jēzu tāpat kā Jūda un pakļaujas sātana varai. Kungs Jēzus saka: “Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai tam, caur ko tā nāk! Tādam būtu labāk, ja tam ap kaklu apliktu dzirnakmeni un to nogremdētu jūrā, nekā tas apgrēcinātu vienu no šiem mazajiem! Sargaities!” (Lk 17,1-2).
Statistika rāda, ka priesteru izdarītie pedofilijas grēki, kas sauc uz debesīm pēc atriebības, sastāda 0,3% no visiem pedofilijas noziegumiem. Kāpēc plašsaziņas līdzekļi klusē par 99,7% pedofilijas gadījumiem, kas sastopami citās sabiedrības nozarēs, īpaši homoseksuāļu vidū? Patiesība ir tāda, ka lielākā daļa bīskapu un priesteru ir uzticīgi Kristus kalpi, dedzīgi strādnieki Tā Kunga vīna dārzā. Pedofilija ir 0,1% kritušo priesteru drāma.
Kritušo priesteru darbības rada briesmīgas brūces un ciešanas Kristum un Viņa Mistiskajai Miesai, kas ir Baznīca. Šo faktu izmanto Baznīcas ienaidnieki, kuri, parādot Jūdas nodevību, liek domāt, ka visi apustuļi ir līdzīgi viņam. Viņi to dara ar mērķi, lai izraisītu nepatiku un riebumu pret priesterību, apšaubītu Baznīcas autoritāti un noliegtu tās kompetenci morāles jomā un piespiestu Baznīcu – kā raksta pāvests Benedikts XVI – “klusēt tieši tur, kur runa ir par robežu starp patiesību un meliem”.
Benedikts XVI uzsver, ka pedofilijas galvenais cēlonis ir ticības zaudēšana Dievam. Viņš raksta: “Rietumu sabiedrība ir sabiedrība, kurā Dievs nav klātesošs publiskajā telpā un kurai nav ko Viņam teikt. Un tāpēc tā ir sabiedrība, kurā cilvēcības mērs arvien vairāk tiek zaudēts. Atsevišķos punktos pēkšņi kļūst skaidrs, ka tas, kas ir ļauns un kas iznīcina cilvēku, ir kļuvis pilnīgi pašsaprotams. Tas attiecas uz pedofiliju. Vēl nesen tā tika teorētiski apspriesta kā kaut kas diezgan normāls, kamēr tā izplatījās arvien vairāk. Un tagad šokēti saprotam, ka ar mūsu bērniem un jauniešiem notiek lietas, kas draud viņus iznīcināt. Fakts, ka tas varētu izplatīties arī Baznīcā un priesteru vidū, mūs īpaši šokē. Kāpēc pedofilija varēja sasniegt šādus apmērus? Galvenais iemesls ir ticības trūkums Dievam”.
Liberāli kreisās aprindas tā parāda pedofilijas problēmu, it kā tā attiektos tikai uz katoļu baznīcu. Viņi tā dara tāpēc, ka ienīst Kristus baznīcu, jo tā aizstāv katra cilvēka cieņu, sirdsapziņas brīvību un viņa tiesības uz dzīvību no ieņemšanas brīža līdz dabīgai nāvei, pretojoties demoralizācijai, abortiem, eitanāzijai, kontracepcijai.
Jāatceras, ka Baznīca ir Kristus kopība no grēcīgiem cilvēkiem, kurus Jēzus atbrīvo no grēkiem, māca viņus mīlēt un veido par svētajiem. Tāpēc ikviens, kurš uzbrūk un ienīst Baznīcu, uzbrūk un ienīst Kristu.
Ar viltu un spēku
Šis masveida, bezprecedenta uzbrukums Baznīcai un garīdzniekiem ir mēģinājums beidzot uzspiest kreiso pasaules redzējumu, kas savā būtībā noved pie pilnīgas paverdzināšanas. Gender un LGBT ideologi vēlas aizliegt katoļu baznīcu un virzīt ticīgos uz “zemāko” cilvēka lomu, nostumjot malā no sabiedrības. Lai gan viņi ir mazākumā, viņi ir labi organizēti un apņēmības pilni vardarbīgi seksualizēt bērnus, sākot no silītēm un bērnudārziem. Viņi vēlas piešķirt homoseksuāliem pāriem laulības statusu un dot viņiem tiesības adoptēt bērnus. Viņi cenšas legalizēt abortus un eitanāziju, kā arī pilnīgi iznīcināt kristīgo vērtību sistēmu.
Bērnu iepazīstināšana ar erotiskām sajūtām (masturbācija, pornogrāfija) māca viņiem izvirtību, padarot viņus atkarīgus no seksuālajām sajūtām, un tāpēc tas ir morāls noziegums, kas paliek uz viņu sirdsapziņas. Tas ir tāpēc, ka gender un LGBT aktīvistiem, kuri noliedz Dieva esamību, vērtību pasaule tiek reducēta līdz pašu ķermenim un seksam. Viņu dzīves svarīgākais mērķis ir jutekliskas baudas, tāpēc viņi ar viltību un spēku cenšas visiem uzspiest savu perverso ideoloģiju. Tie izslēdz no debatēm cilvēkus, kuri domā citādi nekā viņi, izmanto melus, apmelojumus, maldināšanu un ar masu informācijas līdzekļu palīdzību nopeļ savus pretiniekus. Viņi izturas pret ticīgajiem un baznīcu ar nicinājumu, pārākumu un naidu. Par šausminošā naida apmēru pret Baznīcu lai liecina viens no pazīstamajām ateistiskās aktīvistes paziņojuma fragments, kura priesteriem adresēja šādus vārdus: “Esmu nikna un ienīstu Jūs, baznīcas monstri zem solidārās klusēšanas zīmes. Jūs sapūsiet cietumā, bet Jūsu pieminekļi kritīs”.
“Non possumus”
1968. gada seksuālā revolūcija, kuru iedvesmoja un vadīja gender ideologi, uzaudzināja veselu virkni neomarksistu, kuriem tagad ir vara Eiropas Savienībā. Tieši viņi vēlas visām valstīm uzspiest savu neobolševiku gender un LGBT ideoloģiju. Mums ir apņēmīgi jāpretojas šai barbariskai ideoloģijai, lai glābtu savu valsti un Eiropu no pilnīgas iznīcības. Mums jābūt gataviem garīgai cīņai, izmantojot kā ieročus lūgšanu, patiesību un mīlestību. Jāpretojas jebkurai samaitātībai, mobilizējot visus mūsu spēkus. Ja mēs ar lūgšanām un gavēni, evaņģēlija patiesību un mīlestību apņēmīgi neaizstāvamies pret visām kreiso demoralizācijas idejām, ja mēs nobīsimies, iespējams mēs saglabāsim savu dzīvību, bet jau kā vergi. Pāvests Benedikts XVI iesaka: “Pirmais uzdevums, kas mums jāizpilda mūsu laika morālajā satricinājumā, ir tajā, lai mēs atkal sāktu dzīvot Dievā un vienmēr būtu vērsti uz Viņu”. Tikai vienotībā ar Kristu mēs gūsim uzvaru. Ļausim Jēzum mūs mīlēt un pārveidot mūs ar savu mīlestību. Tāpēc pieņemsim Viņu katru dienu Euharistijā, pielūgsim Viņu klātesošu Vissvētākajā Sakramentā, un ļausim Viņam, lai caur mūsu sirdi Viņa mīlestība nonāktu līdz mūsu brāļiem un māsām, kas iegrimuši nāves un grēka tumsā, paverdzināti gender un LGBT ideoloģijas dēļ.
Organizēsimies paši, veidosim lūgšanu kopienas un sargāsim sevi no vienaldzības.
Tēvs Honorijs Kovaļčika OP, komunistu vajāts, harizmātisks akadēmiskais kapelāns teica tā: “Nebaidieties no draugiem, jo viņi var jūs tikai nodot. Nebaidieties no ienaidniekiem, jo viņi jūs var tikai nogalināt. Baidieties no vienaldzīgiem cilvēkiem, kaut arī viņi nenodod un nenogalina, bet viņu klusēšanas dēļ tiek nogalināts un nodots”.