Daudzi no mums Šķīsto Siržu kustībā ir izjutuši jaunas dzīves garšu. Šeit ir dažas no liecībām, kas atsūtītas redakcijai:
Ania:
Es gribētu ziņot par savu dedzīgo vēlmi pievienoties Šķīsto Siržu kustībai (turpmak – ŠSK). Man ir 23 gadi. Iepriekš esmu izdarījusi visādus nešķīstības grēkus. Es pārāk viegli pakļāvos kārdinājumiem, kas nāca. Izdarījis nešķīstības grēku un devies uz grēksūdzi, es kļuvu pārdrošs un atkal kritu grēkā… Ar laiku, pateicoties jūsu žurnāla lasīšanai, es mainīju attieksmi pret savu vājību un sapratu, ka tā ir atkarība, kas paverdzina un izsūc prieku no dzīves. Ar Jēzus palīdzību es ar to cīnos arvien efektīvāk. Lai gan es joprojām laiku pa laikam krītu, es zinu, ka tuvojas brīdis, kad Jēzum būs galīgā uzvara pār nešķīstību manā dzīvē. Es gribētu upurēt grūtības, kas saistītas ar neatlaidību šķīstībā, veiksmīgai un laimīgai laulībai (man jau gandrīz trīs gadus ir puisis, un es gaidu saderināšanos). Es esmu dziļi pārliecināta, ka, būdama ŠSK dalībniece, es vēl vairāk pietuvināšos Dievam, rodot spēku katru dienu cīnīties par šķīstību.
Damians:
Šogad es satiku meiteni no ŠSK, ar kuru es satiekos pusotru mēnesi. Pirms kļuvām par pāri, mēs nolēmām dzīvot šķīsti. Tomēr starp mums bija dažas situācijas, kuras ilgtermiņā varētu beigties ar kaut ko tādu, ko vēlāk varētu nožēlot. Es nolemu, ka pievienojoties ŠSK, palīdzēšu mums abiem palikt šķīstiem.
Pāvels:
Es gribētu sniegt īsu liecību par to, kā es pievienojos ŠSK un kā es izvēlējos svētīgo Karolīnu Kozkovnu par aizbildni. Bērnībā mani audzināja ticībā, bet vidusskolā es atstāju Dievu. Tikai tad, kad biju divdesmit gadus vecs, es atgriezos. Es nolēmu Jasna Gorā dot atturības zvērestu. Toreiz es saņēmu laikrakstu „Mīliet viens otru!” Kādu dienu to pārlūkojot, es nolēmu pievienoties ŠSK. Pēc kāda laika es saņēmu ŠSK sūtījumu kopā ar svētību. Es uzzināju, ka kopienas aizbildne ir svētīgā Karolīna. Iedziļinoties viņas biogrāfijā, es iemantoju cieņu pret viņu un biju pārsteigts par viņas tikumiem. Es meklēju internetā rakstus par viņu un tāpēc nonācu Zabavas svētnīcas tīmekļa vietnē. 2018. gada 18. novembrī, svētīgās Karolīnas 104. gadadienā, mēs pieci devāmies uz viņai veltītu ceremoniju. Mēs apmeklējām viņas māju Valrodā. Piedalījāmies krusta ceļā pa mocekļu ceļu, vēlāk – bīskapa svinētajā Euharistijā Zabavas svētnīcā, kur atrodas svētīgās sarkofāgs. Man bija iespēja to noskūpstīt un uzticēt savu dzīvi svētīgajai Karolīnai. Es aicinu jūs sekot svētīgās tikumiem un dzīvot šķīstībā, godīgi un bez atkarībām.
Malvīne:
Es sāku izlīgumu ar Jēzu pēc 16 gadu ilgas dzīves bez sakramentiem. 32 gadu vecumā es vēlos sākt jaunu un labāku dzīvi ar uzticību un savu plānu nodošanu Jēzus rokās. Manī valda nenoteiktība un bailes, bet Viņam nekas nav neiespējams. Es uzticu viņam savu jauno dzīvi.
Gregors:
Es regulāri lasu jūsu žurnālu apmēram divus gadus, bet jau sākotnēji biju nolēmis nepievienoties ŠSK. Es biju pārliecināts, ka man tas nav vajadzīgs. Tomēr beidzot es sapratu, ka, lai gan es trīs gadus dzīvoju šķīstībā, es neesmu atbrīvots no kārdinājumiem un lūgšanas, ko „Mīliet viens otru!” redakcija lūdzas par visiem ŠSK dalībniekiem, man būs stiprinājums, lai saglabātu šķīstību un pasargātu mani no iespējamiem kritieniem. Paldies, ka lūdzat par mani un iekļāvāt Šķīsto Siržu grāmatā.
Dominiks:
Es mazliet apmaldījos savā dzīvē, atstāju novārtā attiecības ar tuviniekiem un ievainoju sirds šķīstību. Es nevēlos brist tālāk purvā (pornogrāfija/masturbācija) un būt mūžīgs egoists, kurš vienkārši vēlas tikai ņemt. Es arī vēlos dot to, kas man ir visdārgākais. Es vēlos dzīvot pārliecībā, ka pateicoties kopienai un savstarpējam atbalstam, mēs varam viens otram palīdzēt. Es priecājos, ka atradu drosmi pievienoties ŠSK.
Monika:
Dievs man palīdzēja palikt šķīstai, kad domāju, ka man vairs nav iespēju. Es pievienojos ŠSK, zinot, ka man nepieciešama sabiedrība un atbalsts no cilvēkiem, kuriem ir vienādas vērtības. Ir grūti būt šķīstam, ja citi to nepieņem, un man apkārt ir daudz šādu cilvēku.
Dominika:
Dievs caur dažādam dzīves pieredzēm man ir parādījis, cik svarīga ir šķīstība katrā dzīves jomā – gan fiziskajā, gan intelektuālajā, gan garīgajā – jo īpaši pēdējās divās. Tikai paļaujoties uz Jēzu un pilnībā nododoties Viņam, uzticot sevi Marijai un lūdzot Svēto Garu, es varu patiesi dzīvot. Tāpat kā Marija, es arī gribu vienmēr atbildēt Dievam „jā” – Viņa aicinājumam un plāniem attiecībā uz mani. Es uzticos Jēzum un Viņa Mātes rūpēm. Es gribu, lai manā dzīvē īstenojas Dieva griba, nevis mana griba. Pat tad, kad es krītu, Jēzus dara visu, lai mani pieceltu, lai glābtu mani un ikvienu cilvēku. Viņš izvilka mani no sātana nagiem, tāpēc, pievienojoties ŠSK, es vēlos pateikties Viņam un izteikt vēlmi līdzdarboties. Esmu pārliecināta, ka mūsu mīļie aizbildņi: Sv. Jānis Pāvils II un svētīgā Karolīna Kozkovna, aizlūgs par mani un citiem kopienas dalībniekiem. Slavē Dievu, Viņš dara lielas lietas, lielus brīnumus! Jēga ir tikai šķīstai dzīvei un Dieva mīlestībai!